Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments trešdien apturēja tiesvedību lietā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieteicējai SIA "Baltic Container Terminal" noteikto muitas parādu. Lēmums īstenots, lai vērstos ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā (EST), informēja AT.
Izskatāmajā lietā VID Muitas pārvalde bija konstatējusi, ka Rīgas brīvostas brīvajā zonā novietotās un brīvās zonas uzskaitē ņemtās preces, kas ievestas ar jūras transportu konteineros, ir izvestas no brīvās zonas bez nākamās muitas procedūras piemērošanas un īpašā procedūra - uzglabāšana brīvajā zonā - nav pabeigta.
Ņemot vērā minēto, dienesta Muitas pārvalde secināja, ka faktiski strīdus preces ir izņemtas no muitas uzraudzības, kā rezultātā "Baltic Container Terminal" ir radies muitas parāds.
Lietā izšķirams jautājums, vai uzņēmumam, izdodot preces pārvadātājam saskaņā ar iesniegtajām preču pavadzīmēm, uz kurām bija atzīme par muitas preču statusu - Eiropas Savienības (ES) preces, muitas amatpersonas paraksts un muitas kontroles punkta zīmogs, bija tiesības paļauties uz to, ka precēm ir piemērota nākamā muitas procedūra - laišana brīvā apgrozībā, un vai secīgi arī bija tiesības pabeigt īpašo procedūru - preču glabāšanu brīvajā zonā.
Uzklausot lietas dalībniekus mutvārdu procesā tiesas sēdē, AT konstatēja, ka lietas dalībniekiem ir atšķirīgs viedoklis par piemērojamām tiesību normām, līdz ar to arī atšķirīgs skatījums uz pienākumu apjomu, kāds ir uzņēmumam, lai noslēgtu īpašo procedūru - uzglabāšana brīvajā zonā.
AT šaubas par preču statusu pārbaudes iespējamību un šīs pārbaudes efektivitāti rada pieteicējas norādītie apstākļi, ka tai kā preču uzglabātājai brīvajā zonā nebija piekļuves Elektroniskajai muitas datu apstrādes sistēmai (EMDAS). Tāpēc galvenā atsauces numura (MRN) numura iekļaušana preču pārvadājuma dokumentā nenodrošinātu uzņēmumam iespēju pārliecināties, ka precēm ir piemērota atbilstoša muitas procedūra. Kā skaidro pieteicēja, muitas dienesta iedibinātā prakse, kad muitas amatpersona apstiprina preču statusa maiņu, tieši bija vērsta uz to grūtību novēršanu, kas privātpersonai var rasties, pārbaudot preču muitas statusu un atbilstošu dokumentu patiesumu.
Uzņēmumā paskaidroja, ka arī pašreizējā muitas dienesta apstiprinātā kārtība ir tāda, ka konkrētā muitas dienesta amatpersona, pieslēdzoties pieteicējas elektroniskajai uzskaites sistēmai, maina preču muitas statusu, tādējādi arī pašreiz nodibinātā kārtība paredz, ka tieši muitas dienesta amatpersona ir tā, kas apstiprina preču muitas statusa maiņu, un pieteicēja, paļaujoties uz šo sniegto informāciju, arī pabeidz īpašo procedūru - uzglabāšanu brīvajā zonā. Tāpēc Senātam rodas šaubas par Valsts ieņēmumu dienesta prasības - uzrādīt pieteicējas kā preču uzglabātājas brīvajā zonā uzskaites sistēmā preču muitas statusa maiņas apliecināšanai muitas deklarācijas galveno atsauces numuru (MRN) - pamatotību un tiesiskumu.
AT apturēja tiesvedību lietā un uzdeva EST piecus prejudiciālu jautājumus par ES tiesību normu interpretāciju. Tiesvedība lietā apturēta, līdz stāsies spēkā EST spriedums.
Kompānija "Baltic Container Terminal" reģistrēta 1996.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2022.gadā bija 19,47 miljoni eiro, bet peļņa - 8,59 miljoni eiro. "Baltic Container Terminal" pieder SIA "Mariner finance Baltic", kuras patiesais labuma guvējs ir Maltas pilsonis Marins Hili.
