"Tam nevajadzētu būt pārsteigumam, ja jūlija ECB sapulcē atkal būs kārtējais eiro procentu likmju paaugstinājums, " norādījis SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš. Viņš akcentējis, ka šobrīd Eiropas Centrālās bankas (ECB) noskaņojums nav kredītu izmaksām labvēlīgs.
Kā skaidro Lāriņš, kamēr ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) šī gada jūnijā procentu likmju celšanas ciklā pirmo reizi kopš pagājušā marta nolēma paņemt pauzi, ECB 15.jūnijā nolēma turpināt pirms gandrīz gada iesākto ritmu, astotajā sapulcē pēc kārtas paaugstinot eiro bāzes procentu likmes. Sākot ar 2023.gada 21.jūniju, par 25 bāzes punktiem paaugstināta galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme - līdz 4%, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme - līdz 4,25% un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme - līdz 3,5%.
Lāriņš atzīmē, ka ECB nav vienīgā centrālā banka, kura turpina procentu likmju paaugstināšanu, jo jūnijā savas bāzes procentu likmes paaugstināja arī Austrālijas un Kanādas centrālās bankas.
Arī informācija no ASV FRS, neskatoties uz jūnija pauzi, nebūt vēl neliecina, ka procentu likmju celšanas cikls ir beidzies, jo centrālās bankas amatpersonu aptauja signalizē par iespējamu dolāra bāzes procentu likmes turpmāku pakāpšanos.
Jūnija sapulcē ECB publicēja arī svaigākās eiro zonas ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes. ECB paredz tautsaimniecības izaugsmi par 0,9% 2023.gadā, par 1,5% 2024.gadā un par 1,6% 2025.gadā, un sagaida, ka kopējā inflācija 2023.gadā vidēji būs 5,4%, 2024.gadā - 3% un 2025.gadā - 2,2%. Iekšzemes kopprodukta prognozes šim un nākamajam gadam koriģētas pavisam minimāli uz leju, bet inflācijas rādītāji koriģēti nedaudz uz augšu. ECB inflācijas mērķis ir 2% un svaigākās prognozes skaidri parāda, ka mēs pagaidām neesam ne tuvu šim mērķim. Maijā gada inflācija provizoriski eiro zonā bija 6,1%, norāda Lāriņš.
Pēc viņa teiktā, tirgus skrien pa priekšu centrālās bankas lēmumiem un daļa no 15.jūnijā veiktā procentu likmju paaugstinājuma jau ir ierēķināta garāko termiņu procentu likmēs. Ņemot vērā to, ka eiro tirgū joprojām vērojams naudas pārpalikums, īsāko termiņu procentu likmes vairāk skatās uz to, kurp dodas ECB depozītu procentu likme. Par naudas pārpalikumu liecina ECB statistika, skaidro Lāriņš, piebilstot, ka ECB 15.jūnijā ziņoja, ka, izmantojot vienas dienas aizņemšanās iespēju, tirgus dalībnieki aizņēmušies 120 miljonus eiro, bet depozītos izvietojuši 4,14 miljardus eiro. Aptuveni šāda attiecība saglabājas jau ilgu laiku.
Kreditēšanā izmantoto EURIBOR procentu likmju uzvedība pēdējā laikā nav mainījusies un tuvākā mēneša laikā diez vai būtiski mainīsies, bet likmju pieauguma temps, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir sabremzējies. Daļēji par šī brīža procentu likmju līmeni jāpateicas ASV finanšu sektora marta problēmām, kuru dēļ martā bija vērojams garāko termiņu procentu likmju pazeminājums. Diemžēl, bet ECB noskaņojums nav kredītu izmaksām labvēlīgs, un tam nevajadzētu būt pārsteigumam, ja jūlija ECB sapulcē atkal būs kārtējais eiro procentu likmju paaugstinājums. Noteikti neliela rezerve potenciālam likmju turpmākam kāpumam ir jāpatur, bet ne vairs pārāk daudz, pauž Lāriņš.
Tāpat joprojām saglabājas nelabvēlīga mājsaimniecību noguldīju tendence Latvijas bankās. Maijā mājsaimniecību noguldījumi salīdzinot ar pagājušā gada maiju bija pieauguši par 2,16%. Inflācija un procentu likmes komplektā aug straujāk nekā algas, kas samazina iepriekšējos gadus uzkrātās rezerves, bet ja tādu nav, palielina pieprasījumu pēc patēriņa kredītiem, skaidro Lāriņš.
Pozitīva ziņa, pēc Lāriņa ieskatiem, ir naudas apjoma turpmāks pieaugums uzņēmumu kontos. Katram, protams, situācija ir atšķirīga, bet, jo mazāks finansiālais spiediens uz uzņēmumiem, jo mazāk apdraudētas darba vietas. Tas gan savukārt nepalīdz agresīvi apkarot inflāciju, jo ekonomikas aktivitātes mazināšanās, bezdarba pieaugums un patēriņa mazināšanās klasiski seko likmju kāpumam un šis komplekts palīdzētu apkarot inflāciju.
