Vasara un dārza darbi nav šķirami. Ravēšana, rakšana, laistīšana, nešana, liekšanās - tas viss prasa fizisku piepūli, tāpēc var droši teikt, ka labākā spēka zāle ir tavs dārzs! Tomēr kā šajā brīvdabas trenažieru zālē, kur vari kārtīgi izvingrināt savu ķermeni, sev nejauši nenodarīt pāri? Un kā rīkoties, ja tomēr gadās kādas neveiksmes?
Kā to darīt pareizi, padomus sniedz Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Noteikti iesildies!
Tāpat kā pirms kārtīga treniņa, arī pirms sāc dārza darbus, noteikti vajag iesildīties. Viens no biežākajiem riskiem dārza darbos ir muguras "savilkšana" un muskuļu sastiepšana, tāpēc jāparūpējas, lai tā negadītos. "Lai izvairītos no sastiepumiem vai muskuļu pārslodzes, gan pirms, gan pēc darbošanās dārzā, kārtīgi izstiep un izvingrini savu ķermeni ar vairākiem fiziskiem vingrojumiem," iesaka farmaceite.
Seko līdzi pašsajūtai - nepārpūlies!
Nešokē savu ķermeni ar neierastu slodzi. Nereti, redzot darbu rezultātu, mūs adrenalīns dzen uz priekšu un mēs pat nesajūtam nogurumu vai pārslodzi. Tāpēc, lai neiedzīvotos pārslodzē, ik pēc 30 minūtēm maini darbības veidu. Piemēram, ja ravēji, tad nākamās minūtes pastaigā ar iztaisnotu ķermeni - nolasot novītušos ziediņus košumkrūmiem vai izkarinātajām podu puķēm. "Atceries, ja celies no pozas, kurā galva bija uz leju, - dari to ļoti, ļoti lēnām. Strauja kustība var nodarīt kaitējumu mugurai un likt noreibt galvai," brīdina farmaceite.
Dzer daudz ūdens!
Ūdens piedalās dažādos cilvēka organisma procesos – tas uzlabo asins cirkulāciju, regulē ķermeņa temperatūru, “ieeļļo” un aizsargā locītavas, mitrina ādu, palīdz uzturēt optimālu ķermeņa svaru, kā arī izvada nevajadzīgās vielas no organisma.
Vidēji dienā cilvēkam būtu jāuzņem aptuveni 30 ml ūdens uz 1 kg ķermeņa masas, proti, ja cilvēks sver 60 kg, tad dienā vidēji būtu jāuzņem 1,8 litri ūdens.
Strādājot dārzā, ūdenim visu laiku ir jābūt pa rokai. Fizisku darbību rezultātā šķidrums ātrāk izvadās no organisma, tāpēc jāpieskata izdzertais ūdens daudzums - īpaši karstā dienā!
"Vieglas vai mērenas dehidrācijas pazīmes ir slāpes, sausa mute, nogurums, galvassāpes, neregulāra urinēšana vai tumša urīna krāsa, muskuļu krampji, slikta elpa, alkas pēc saldumiem, kā arī mainīgs garastāvoklis. Savukārt, ja dehidrācija ir smaga, tās simptomi ir ātra elpošana un paātrināta sirdsdarbība, tumšs urīns, sausa, sasprēgājusi ķermeņa āda, nogurušas acis, zems asinsspiediens, sviedru trūkums, it īpaši situācijās, kad to izdalīšanās būtu nepieciešama, piemēram, sportojot," stāsta farmaceite.
Neuzturies pārāk ilgi karstumā un saulē
Par karstuma dūrienu liecina pulsējošas galvassāpes, reibonis, slikta dūša, vemšana, apjukums. Ķermenim pārkarstot, sirds tiek pārslogota, jo tai ir jāpumpē vairāk asiņu, lai darbinātu ķermeņa dzesēšanas sistēmu, kā rezultātā var paaugstināties gan asinsspiediens, gan parādīties elpošanas traucējumi. Ja gadījies piedzīvot pārkaršanu, nekavējoties jāmeklē kāda ēnaina vieta, jāatbrīvojas no šaura, spiedoša apģērba un maziem malciņiem jādzer vēss ūdens, vai var iedzert māteres vai vilkābeles tēju.
"Ja dārza darbos saule apsvilinājusi, pēc iespējas ātrāk āda jāatvēsina ar pantenolu saturošām putām un vēlāk ar pantenolu saturošu krēmu, kas veicina ādas atjaunošanos," iesaka farmaceite.
Palīdzība sāpju un traumu gadījumā
Ja tomēr esi iedzīvojies sastieptu muskuļu sāpēs, var lietot kādu pretiekaisuma līdzekli ar pretsāpju iedarbību, piemēram, ibuprofēns vai deksketoprofēns. Bez tabletēm aptiekās pieejami arī pretsāpju gēli, ziedes un plāksteri, bet arī tie ir domāti īslaicīgai lietošanai. "Atvēsinošos plāksterus lieto pēc traumas, lai ierobežotu iekaisuma izplatību un samazinātu tūsku, savukārt sildošos plāksterus izmanto hronisku sāpju gadījumā bez akūta iekaisuma. Sildošo plāksteru iedarbība samazina diskomfortu un sāpes, tādējādi uzlabojot labsajūtu. Pretsāpju plāksteru priekšrocība ir to darbības ilgums – tā iedarbība ilgst līdz pat 12 stundām, jo aktīvā viela izdalās pakāpeniski," stāsta farmaceite.
Bet atceries, ka tos nevar lietot ilgstoši un noteikti ir jākonsultējas ar ārstu.
Minerālvielas un vitamīni profilaksei
Minerālvielas, tāpat kā vitamīni, atbild par normālu mūsu organisma funkcionēšanu, orgānu un nervu sistēmas darbību. Problēmas visbiežāk sākas, kad sasniegts kritiskais punkts un vitamīnu, minerālvielu trūkuma dēļ rodas pamanāmas veselības problēmas. Trīs svarīgākās minerālvielas kaulu, locītavu un muskuļu veselībai - glikozamīns, kalcijs un magnijs. "Piemēram, strādājot smagu fizisku darbu vai sportojot, palielinās magnija izvade no organisma ar sviedriem," aicina ņemt vērā farmaceite.
Pirms jebkuru medikamentu lietošanas noteikti konsultējieties ar farmaceitu un rūpīgi izlasiet lietošanas instrukciju.
Raksts tapis sadarbībā ar Apotheka.
