Romā atrastas teātra drupas, kur, iespējams, uzstājies pats Nerons (1)

Teātris nodēvēts par godu Neronam – Romas imperatoram, kurš valdīja no mūsu ēras 54. līdz 68. gadam. Arheologi šo atklājumu, kas veikts vien nedaudz uz austrumiem no Vatikāna, uzskata par ļoti īpašu. Ticams, ka Nerons šajā teātrī lasīja dzeju un rīkoja dažādus muzikālus priekšnesumus, vēstīts izdevumā “ABC News”.

Teju divus tūkstošus gadu pēc savas nāves Nerons joprojām ir bēdīgi slavenākais Romas imperators, kurš pat apvainots vijoles spēlēšanā, kamēr dega Roma. Lai arī Nerons pazīstams ar savu tirāniju un izšķērdību, tomēr viņš bija kaislīgs kultūras aizstāvis, mūzikas un mākslu mīlis. Tieši tāpēc viņš pats nereti uzstājās teātrī, ko elite parasti nedarīja. Īpaši viņam patika publikas priekšā spēlēt kitāru – lirai līdzīgu stīgu instrumentu.

Tomēr pēc valsts apvērsuma, kuru organizēja romiešu senatori, Nerons izdarīja pašnāvību, sakot: “Kas par mākslinieku manī mirst!”

Arheologiem teātra drupās izdevās atrast arī virkni artefaktu, piemēram, septiņus greznus viduslaiku biķerus, kaula gabalus, kas izmantoti rožukroņa kreļļu izgatavošanā, māla podus un urnas, maizes cepamos traukus, monētas, kaula ķemmes un vairāku mūzikas instrumentu fragmentus. No teātra struktūras tika atrastas marmora kolonnas un ar zeltītām lapām izdekorēta ģipša siena.

Atklājums tika veikts, strādniekiem darbojoties pie viduslaiku pils “Palazzo Della Rovere” pārveidošanas par greznu viesnīcu. Pēc izrakumu veikšanas arheologi plāno teātri atkal aprakt.