VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolīs trīs ēkas Rīgas vēsturiskajā centrā, tostarp piedāvās iegādāties arhitekta Johana Daniela Felsko namu Elizabetes ielā 49, kā arī nekustamo īpašumu Martas ielā 5, bet atkārtotā izsolē piedāvās iegādāties ēku Kalēju ielā 50, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Foto: Izsolīs trīs ēkas Rīgas vēsturiskajā centrā
Nekustamais īpašums Elizabetes ielā 49 atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā. Šī vēsturiskā īpašuma būvniecība sākta 1870.-1880.gadā, un īpašums ticis būvēts kā arhitekta Johana Daniela Felsko personīgais nams. Ēka veidota koka konstrukcijās, bet fasādes apmestas, arhitektoniskās detaļas veidojot neorenesanses formu valodā.
Nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala 1135 kvadrātmetru platībā, administratīvās ēkas ar kopējo platību 936,6 kvadrātmetri un laukuma ar oļu segumu ar kopējo platību 612,26 kvadrātmetri. Ēka atrodas jauktas centra apbūves teritorijā.
Izsolē īpašuma sākumcena noteikta 1 040 000 eiro, bet izsoles solis būs 5000 eiro.
Nekustamā īpašuma Elizabetes ielā 49 izsole notiks no 8.augusta līdz 7.septembrim. Interesentiem aicināti pieteikties līdz 20.augustam.
Savukārt nekustamo īpašumu Martas ielā 5 veido zemesgabals ar kopējo platību 2352 kvadrātmetri un uz tā esošā administratīvā ēka ar kopējo platību 786,9 kvadrātmetri. Objektā ietilpst inženiertehniskās komunikācijas un aprīkojums.
Nekustamā īpašuma Martas ielā 5 izsole notiks no 8.augusta līdz 7.septembrim.
Īpašuma sākumcena izsolē ir noteikta 1 500 000 eiro. Izsoles solis būs 5000 eiro.
Arī ēkas Kalēju ielā 50 izsole notiks no 8.augusta līdz 7.septembrim.
Īpašumu veido piecstāvu nams 1803 kvadrātmetru platībā. Administratīvā ēka celta 17.-18.gadsimtā, pārbūvēta 1925.gadā pēc arhitekta Makša fon Osmidova projekta. Starp Kalēju un Rīdzenes ielām izvietotā ēka ir gandrīz pilnībā iznomāta.
Īpašuma atkārtotās izsoles sākumcena ir noteikta 873 000 eiro apmērā.
Atbilstoši uzņēmuma stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešamas valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Pamatkapitālā esošie īpašumi, kas rada zaudējumus kapitālsabiedrībai un kurus nav iespēja iznomāt komercnomniekiem, tiek virzīti atsavināšanai.
VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.
