Lai Krievija varētu pilnībā pabeigt savas mobilās operētājsistēmas “Aurora” izstrādi, līdz 2027. gadam būs nepieciešami 300 miljardi rubļu (2,7 miljardi eiro). Tas ir vairāk, nekā valsts savulaik iztērēja Krimas tilta celtniecībai. Tam reiz tika iztērēti 228 miljardi rubļu (2,05 miljardi eiro).
Summu, kas nepieciešama “suverēnās” operētājsistēmas izstrādes pabeigšanai, paziņojis Krievijas telekomunikāciju regulators “Roskomnadzor”, tiekoties ar mobilo operētājsistēmu izstrādātājiem un telefonu ražotājiem, vēsta “Kommersant”.
Pēc izdevuma teiktā, sapulce notika 9. augustā, un tajā tika runāts par Krievijas tīklu neatkarību no ārvalstu ietekmes. Šajā pasākumā piedalījās vairāku interneta uzņēmumu pārstāvji, tostarp no “Kaspersky Lab”.
Tiek norādīts, ka elektronikas ražotāji brīdinājuši, ka Krievijas pašmāju operētājsistēmu izstrādei ir nepieciešami “ļoti nopietni valsts ieguldījumi”. “Runa ir par konkurences pieaugumu mobilo sistēmu jomā, kas jau drīz varētu parādīties Krievijas tirgū – “Aurora”, “Rosa” un citas,” sacīja kāds anonīms avots, kas ir informēts par aizvadītās sapulces norisi.
Krievijas valdība cer, ka vietējā ražojuma operētājsistēmas varēs pilnvērtīgi un droši izmantot ne tikai valsts sektorā, bet arī korporatīvajā un ikdienas patēriņa līmenī.
300 miljardi rubļu ir nepieciešami ne tikai, lai pabeigtu operētājsistēmas izstrādi, bet arī lai adaptētu pārējo programmatūru un aparatūru katrai konkrētajai iekārtai. Ņemot vērā, ka ar Krievijas operētājsistēmu ”Aurora” darbojas ļoti maz ierīču, “patērētāju prasības attiecībā uz iekārtu ekosistēmu netiek nosegtas. Lai to labotu, valstij ir ievērojami jāatver maciņš”, teikts konferencē.
Operētājsistēma “Aurora” pieder uzņēmumam “Rostelekom”. Valsts uzņēmums 2022. gada beigās izstrādāja nacionālo mobilās ekosistēmas plānu, kā īstenošanai 2030. gadā Krievijas iedzīvotājiem tiks pārdoti 70 miljoni iekārtu ar sistēmu “Aurora”, un projekta kopējā summa bija 480 miljardi rubļu (4,3 miljardi eiro).
“Roskomnadzor” uzsver, ka ierēdņi meklē iespējas, kā “samazināt Krievijas tīklu atkarību no ārvalstu mobilajām platformām”. Tāpat arī piebilsts, ka mobilo platformu finansēšanas jautājumi netiek pietiekami apspriesti.
Valsts iestādes jau sākušas rīkoties, lai visas valsts iestāžu darbinieku un valsts kompāniju darbinieku ierīces darbotos ar Krievijā veidotajām operētājsistēmām. Pašlaik tiek domāts, kā panākt pārmaiņas plašāka patēriņa jomā, “kur vērojama totāla amerikāņu sistēmu dominance”.
