Domājot par biznesa attīstību un konkurētspēju, 33% uzņēmumu vadītāju norāda, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu izmantošana ir būtisks faktors uzņēmuma iespējās attīstīties, liecina “Bite” un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums “Uzņēmēju digitālā drošība un pārliecība Latvijā”.
Turklāt iezīmējas tendence, ka tehnoloģiju lomu sava biznesa attīstībā šobrīd lielākoties redz lielie uzņēmumi, kas nodarbina 250 un vairāk darbiniekus, savukārt mazie uzņēmumi tehnoloģiskos risinājumus ievieš lēni.
Kopumā pētījumā 23% aptaujāto uzņēmumu vadītāju IKT risinājumu lomu vērtē kā vidēju, savukārt 39% aptaujāto to vērtē kā mazu, un visbiežāk tie ir uzņēmumi, kas nodarbina 1 – 9 darbiniekus. Tas ļauj secināt, ka mazie uzņēmumi savu izaugsmi retāk saista tieši ar tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, līdz ar to kopumā samazinot savu konkurētspēju. Tikmēr 5% aptaujāto bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
“Pētījuma dati norāda, ka IKT loma biznesā pieaug līdz ar uzņēmuma lielumu, lielākiem uzņēmumiem jau esot pārliecinātiem par tehnoloģisko risinājumu ilgtermiņa ieguvumiem - izmaksu un laika patēriņa optimizāciju, procesu efektivizāciju, augstāku rentabilitāti un konkurētspējas stiprināšanu.
Taču IKT risinājumi ir dažādi, pielāgojami dažādu nozaru un lieluma uzņēmumiem, tādēļ arī vidējo un mazo uzņēmumu vidū jāveicina izpratne par tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas var dot savu pienesumu uzņēmuma darbības rādītāju uzlabošanā,
veicināt pielāgošanos mainīgajai biznesa videi, kā arī kopumā saglabāt konkurētspēju. Piemēram, “Viedais zvanu pārvaldnieks” nodrošina iespēju administrēt zvanu plūsmu, nepalaižot garām ienākošos un pat neatbildētos zvanus. Tas ļaus nepazaudēt klientus arī mazam uzņēmumam, kur nereti viens darbinieks vienlaikus dara vairākus pienākumus,” komentē “Bite Latvija” IKT risinājumu vadītājs Renāts Fasuļins.
Pētījumā arī noskaidrots, ka visbiežāk uzņēmumi no IKT risinājumiem izmanto antivīrusa programmas (74%), “Zoom”, “MS Teams” vai citas līdzīgas platformas saziņai ar klientiem vai kolēģiem (56%), datu glabāšanu mākonī (55%), video novērošanu (41%), kā arī ugunsmūra programmas (35%). Savukārt salīdzinoši retāk izmanto IT administratora ārpakalpojumus (29%), datu centra pakalpojumus (21,8%), automatizēto SMS izsūtīšanu (14%) un “Viedo zvanu pārvaldnieku” (11%).
Fasuļins norāda, ka digitālo rīku pielietojums uzņēmumos šobrīd aptver standarta IKT risinājumus, tiem kļūstot daudzveidīgākiem lielo uzņēmumu vidū. Pētījumā redzams, ka tādu risinājumu kā “Viedā zvanu pārvaldnieka”, automatizēto SMS izsūtīšanas, kā arī datu centra pakalpojumu lietojums progresīvi pieaug uzņēmumu vidū, kas nodarbina 50 un vairāk darbiniekus. Tomēr ir svarīgi veicināt digitālo pārliecību visos uzņēmumos, neatkarīgi no to lieluma, jo IKT risinājumu izmantošana nav tikai lielo uzņēmumu privilēģija.
Adaptēšanās tehnoloģiskajiem jauninājumiem mūsdienu konkurences apstākļos ir viens no priekšnoteikumiem ikviena biznesa attīstībā, bet īpaši tajos uzņēmumos, kas vēl ir mazi un aug.
Pētījuma dati liecina, ka uzņēmumu vidū kopumā ir jāturpina kāpināt IKT risinājumu izmantošanu, primāri uzņēmumiem pārliecinoties, ka tiek izmantoti visi primāri nepieciešamie drošības risinājumi, piemēram, antivīrusa programmas, atceroties, ka jebkuram uzņēmumam, neatkarīgi no tā lieluma, ir potenciāls kļūt par veiksmīgu biznesu, tādēļ savlaicīga un mērķtiecīga IKT risinājumu izmantošana var būtiski veicināt un atbalstīt biznesa izaugsmi.
