Ministriju prognozes par Latvijas ekonomiku gada otrajā pusē

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šogad otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās bija par 0,5% mazāks nekā pirms gada. Ekonomiku turpina ietekmēt ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība, joprojām augstās cenas, kā arī procentu likmju celšana Eirozonā. Kopumā šī gada pirmajā pusgadā IKP bija par 0,1% lielāks nekā pirms gada.

Augstais cenu līmenis turpina ietekmēt mājsaimniecību patēriņu. Lai arī bruto darba samaksa šī gada otrajā ceturksnī bija par 12% lielāka nekā pirms gada, tas vien par 0,1 procentpunktu apsteidza inflāciju. Šogad otrajā ceturksnī privātais patēriņš bija par 1,2% mazāks nekā pirms gada.

Līdzīgi kā gada sākumā arī otrajā ceturksnī pieaugums bija investīcijām, ko noteica būvniecības nozares pieaugums. Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā gada griezumā palielinājās par 5,1%. Mājokļos, ēkās un būvēs investīcijas pieauga par 15,3%, savukārt ieguldījumi mašīnās un iekārtās saruka par 1,8%, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos pieauga vien par 0,1%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi otrajā ceturksnī bija par 1,5% mazāki nekā pirms gada. Turpina atkopties pakalpojumu eksports, kas šogad otrajā ceturksnī bija par 9,8% lielāks nekā pirms gada. Pieaugumu sekmēja gaisa transporta pakalpojumu, kā arī profesionālo un tehnisko saimnieciskās darbības pakalpojumu un datorpakalpojumu eksports.

Preču eksporta apjomi salīdzināmās cenās otrajā ceturksnī saruka par 5,4%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi, mehānismi un mehāniskas ierīces, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. Jāatzīmē, ka preču un pakalpojumu importa apjomi otrajā ceturksnī ir samazinājušies straujāk nekā eksports - par 2,9% un otrajā ceturksnī eksporta-importa saldo faktiskajās cenās bija -3,8% no IKP.

Nozaru griezumā kopējā pievienotā vērtība otrajā ceturksnī saglabājās pagājušā gada attiecīgā perioda līmenī. Tomēr nozaru griezumā tendences ir ļoti atšķirīgs. Apjomu samazinājums ir vērojams ražojošajās nozarēs, kas lielā mērā ir saistīts ar eksporta iespēju pasliktināšanos. Šogad otrajā ceturksnī apstrādes rūpniecība saruka par 7,9%. Savukārt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē fiksēts kritums par 6%, ko lielā mērā ietekmēja samazinājums augkopības nozarē saistībā ar šīs vasaras nelabvēlīgajiem laikapstākļiem.

Pārējā rūpniecībā apjomu samazinājumu par 5,5% ietekmēja kritums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādes nozarē, kā arī ieguves rūpniecībā. Apjomu samazinājumu transporta un uzglabāšanas nozarē par 4,9% ietekmēja sauszemes transports un uzglabāšanas un transporta palīgdarbības. Apjomu kritums otrajā ceturksnī gada griezumā bija arī tirdzniecības nozarē - par 1,6%.

Savukārt kāpums otrajā ceturksnī vērojams būvniecībā un vairumā pakalpojumu nozaru. Otro ceturksni pēc kārtas divciparu pieauguma tempi ir būvniecības nozarē - pieaugums gada griezumā par 15,4% nodrošināja lielāko pozitīvo devumu ekonomikā otrajā ceturksnī. Stabili pieauguma tempi saglabājas nozarēs, kuras vissmagāk skāra Covid-19 ierobežojumi - otrajā ceturksnī izmitināšanas un ēdināšanas nozare gada griezumā pieauga par 4,3%, mākslas izklaides un atpūtas nozare - par 8,7%. Joprojām stabils kāpums vērojams IKT nozarē - otrajā ceturksnī pieaugums par 10,1%.

Augstā inflācija turpinās ierobežot izaugsmi, bet nozaru griezumā saglabāsies ļoti atšķirīgā dinamika, prognozē Salmiņš.

Finanšu ministrija: Latvijas ekonomika sarūk, krītoties ārējam pieprasījumam

Latvijas ekonomika sarūk, krītoties ārējam pieprasījumam, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Pēc visai noturīgās izaugsmes pagājušā gada beigās un šā gada sākumā Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī ir piedzīvojusi mērenu kritumu, pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni samazinoties par 0,5% pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ceturtdien publiskotie iekšzemes kopprodukta (IKP) pilnie dati.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika ir sarukusi par 0,3% pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem. Pirms mēneša publiskotajā IKP ātrajā novērtējumā ekonomikas kritums bija lēsts nedaudz lielāks - attiecīgi 0,9% pret pagājušā gada otro ceturksni un 0,6% pret iepriekšējo ceturksni.

IKP pilnie dati rāda, ka ekonomikas sabremzēšanās pamatā saistīta ar ārējiem faktoriem un pieprasījuma samazināšanos ārējā tirgū, kas bijis par iemeslu apstrādes rūpniecības kritumam, skaidro FM pārstāvji. Nozare, kura ļoti labi bija pārvarējusi pandēmijas apstākļus, kara sākumu un piegāžu ķēžu pārrāvumus, tagad ir piedzīvojusi 7,9% kritumu pret pagājušā gada otro ceturksni, ekonomikas izaugsmei bremzējoties galvenajos noieta tirgos, pirmām kārtām eirozonā. Līdzīgu kritumu piedzīvo arī transporta nozare, zaudējot ar Krieviju saistītās tranzīta kravu plūsmas un samazinoties autopārvadājumiem Eiropā.

Kopumā Latvijas preču un pakalpojumu eksports, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni samazinājies par 1,5%.

Vienlaikus neliels samazinājums bijis arī privātajā patēriņā, kas rāda, ka zināma ietekme ekonomikas lejupslīdē bijusi arī iekšzemes procesiem un augstais cenu līmenis varētu jau būt sācis ierobežot iedzīvotāju tēriņus, atzīst FM pārstāvji.

Tajā pašā laikā algu pieaugums ir saglabājies ļoti spēcīgs, norādot, ka izdevumus samazinājušas varētu būt tieši mazāk turīgās iedzīvotāju grupas, tostarp pensionāri, nevis algu saņēmēji, kā arī var būt būtiski palielinājušies Latvijas iedzīvotāju tēriņi ārzemēs, plašāk izmantojot atjaunojušās ceļošanas iespējas un arī iespējas izdevīgāk iepirkties citās valstīs, kur cenu pieaugums nav bijis tik straujš kā Latvijā, skaidro FM pārstāvji.

Savukārt būtiskākais pozitīvais devums ekonomikā bijis būvniecības nozarei (+15,4%), kas turpina atgūties pēc divu gadu lejupslīdes, gan aktivizējoties ES fondu investīciju izmantošanai, gan stabilizējoties būvmateriālu un energoresursu cenām. Ļoti veiksmīgi turpina strādāt informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas gada laikā augusi par 10,1%, un apjomi palielinājušies arī citās lielākajās pakalpojumu nozarēs, tostarp tajās, kuru darbību iepriekšējos gados bija ierobežojusi pandēmija.

Līdz ar būvniecības atgūšanos, no izlietojuma puses salīdzinoši spēcīgi otrajā ceturksnī ir palielinājušās investīcijas (par 5,1%) un valdības patēriņš (par 5,9%).

Kopumā gada pirmajā pusē IKP, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir palielinājies par 0,1%. FM prognozē, ka gada otrajā pusē attīstība varētu būt visai līdzīga un to noteiks tie paši faktori - ārējais pieprasījums saglabāsies zems, bet galvenais izaugsmes nodrošinātājs būs iekšzemes pieprasījums, pirmām kārtām investīcijas.

Pagaidām situācija ārējā vidē vēl turpina pasliktināties, Eiropas Savienības un eirozonas izaugsmes rādītāji gada pirmajā pusē ir bijuši nedaudz zemāki nekā prognozēts, uzņēmēju un patērētāju noskaņojums turpina pasliktināties, ESI ekonomikas sentimenta indeksam augustā samazinoties līdz zemākajam līmenim kopš 2020.gada novembra. Eirozonas PMI indekss, kas apsteidzoši prognozē ekonomikas izaugsmi, augustā ir samazinājies un tāpat ir zemākajā līmenī kopš 2020.gada rudens, norādot uz eirozonas IKP kritumu trešajā ceturksnī.

Vienlaikus situāciju saasina Eiropas Centrālās bankas (ECB) iespējamais lēmums par tālāku procentu likmju paaugstināšanu septembrī, kas vēl vairāk sabremzētu ekonomikas izaugsmi eirozonā, norāda FM pārstāvji. Pagaidām analītiķu domas par tālāku likmju celšanas iespējamību dalās, un būtiska loma ECB lēmumā būs tam, kā centrālā banka novērtēs inflācijas nepazemināšanos eirozonā, augustā tai saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī 5,3% apmērā, kamēr pamatinflācija tajā pašā laikā ir kritusies par 0,2 procentpunktiem, kā tika prognozēts.

Iekšējā situācija Latvijā pašlaik ir salīdzinoši labvēlīgāka, uzskata FM. Neskatoties uz izaugsmes sabremzēšanos, bezdarba līmenis saglabājas ļoti zems un vasaras mēnešos vēl turpināja samazināties, algu kāpums gan pirmajā, gan otrajā ceturksnī pārsniedza 12% un privāto patēriņu stabilizē arī cenu kritums energoresursiem un pārtikas cenu nostabilizēšanās, tomēr arī šajā apkures sezonā atsevišķām mājsaimniecībām var būt nepieciešams valsts atbalsts energoresursu izmaksu segšanai.