"Swedbank" izsniegto hipotekāro kredītu apmērs septiņos mēnešos sarucis par 8% (2)

Vienlaikus bankas pārstāvji atzīmē, ka, neskatoties uz to, ka šobrīd aizņemšanās Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās monetārās politikas dēļ ir kļuvusi dārgāka, iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi saglabājas stabila.

Pēc bankā skaidrotā, kritums par 8% vērtējams kā ļoti veselīgs, ņemot vērā ECB bāzes likmju kāpumu ar mērķi ierobežot kreditēšanas apmērus.

Bankā arī norāda, ka

pieprasījuma kritums pārsvarā jūtams reģionos, kamēr Rīgā ir vērojams pieaugums par pieciem procentpunktiem. Rīgā arī notikusi lielākā daļa no visiem līdzšinējiem darījumiem - 53%.

"Swedbank" hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis min, ka Eiropa aizvadītā pusotra gada laikā cīnās ar inflāciju, un viens no instrumentiem tās slāpēšanai ir bāzes likmju celšana. Tas ir sadārdzinājis aizņemšanos visiem kredītņēmējiem un kādam arī licis nogaidīt ar lēmumu par lielāku pirkumu.

Kā galveno šķērsli Dūcis min neziņu par bāzes likmes attīstību nākotnē un maksimālo punktu, pie kuras tā varētu apstāties. Latvija nav unikāls izņēmums, jo kreditēšanas kopapjoms (aizdevumi uzņēmumiem un privātpersonām) pērn un šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gadu, samazinājās visā eirozonā. Taču kopumā iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi saglabājas salīdzinoši augsta, īpaši par energoefektīvu projektu iegādi un būvniecību.

Vidējā summa, kuru iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, šogad veido vairāk nekā 79 000 eiro.

Tā pēdējo divu gadu laikā no 2021. līdz 2023.gadam ir augusi par 14%. Taču, ja salīdzina ar Igauniju un Lietuvu, tur vidējā aizņēmuma summa ir attiecīgi 112 700 eiro un 92 400 eiro. Visbiežāk iedzīvotāji visās Baltijas valstīs iegādājas dzīvokļus platībā no 36 līdz 75 kvadrātmetriem.

Mājsaimniecību, kuras visbiežāk iegādājas mājokli kredītā, vidējie ienākumi šobrīd Latvijā ir 2500 eiro, kamēr Igaunijā tie ir 3000 eiro, bet Lietuvā - 2400 eiro. Vidējais aizņēmuma termiņš Latvijā ir 24 gadi, Igaunijā - 25 gadi, bet Lietuvā - 27 gadi.

Lai arī šobrīd aizvien lielākā daļa darījumu notiek dzīvokļu segmentā, pēdējo trīs gadu laikā vērojams straujš pieprasījuma pieaugums pēc privātmājām. Šogad mājokļa būvniecībai izsniegto kredītu apjoms pieaudzis par 11%, kamēr ēku renovācijai - par 12%.

Visbiežāk tiek būvētas mājas ar platību no 150 līdz 200 kvadrātmetriem (30%), taču pēdējos gados ir vērojama tendence kopējo ēkas platību samazināt līdz vidēji 140 kvadrātmetriem. Pēc "Swedbank" datiem, mājas būvniecības vidējās izmaksas šogad sasniegušas 1713 eiro par kvadrātmetru, kas ir par aptuveni 200 eiro vairāk nekā pērn. Izvēle par labu koka mājām, šogad ir pārsniegusi ierasto izvēli būvēt mūra māju - attiecīgi 54% un 46%.

Kā vienu no iemesliem "Swedbank" pārstāvji min mazāk sarežģītu būvniecības procesu, jo nereti šādas mājas tiek izgatavotas jau rūpnīcā un uz zemes gabala tiek tikai samontētas, kas pasūtītājām ir daudz ērtāks process, jo sadarbība ir tikai ar vienu partneri.

Dūcis skaidro, ka privātmāju iegādi un būvniecību pēdējos gados sekmēja pandēmija un tās rosinātie ierobežojumi, taču arī šobrīd interese par zemi nav mazinājusies. Turpinās Pierīgas reģionu attīstība, kur būvniecības tempi ir visstraujākie, kamēr reģionos notiek aktīvāka esošo māju renovācija. Tāpat novērots pieprasījums pēc nelielām moduļu mājām līdz 60 kvadrātmetriem. Tās biežāk izvēlas kā brīvdienu mājas, ko ir vieglāk uzturēt un ir arī iespējams izīrēt citiem.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.