EM: Eksporta izaugsmi turpinās ietekmēt vājš ārējais pieprasījums

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā, kurai atjaunota fasāde un jumts, balkoni un logi.
Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā, kurai atjaunota fasāde un jumts, balkoni un logi. Foto: Paula Čurkste/LETA

Eksporta izaugsmi tuvākajos mēnešos turpinās ietekmēt vājš ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība, prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada jūlijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 15%. Preču importa vērtība gada griezumā bija par 19,6% mazāka kā pirms gada. Eksports samazinājās ceturto, bet imports - piekto mēnesi pēc kārtas. Tirdzniecības deficīts jūlijā bija 13,5%.

Jūlijā gada griezumā būtiski samazinājās minerālo produktu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Saruka arī dzelzs un tērauda izstrādājumu, mehānismu un ierīču, piena un piena produktu un mēbeļu eksports. Turpretī pieauga parfimērijas un kosmētikas līdzekļu, dzīvu dzīvnieku, labības un miltu izstrādājumu, apavu, kā arī eļļas augu sēklu eksporta vērtība.

Jūlijā gada griezumā par 17,1% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Lietuvu, kur eksportēti minerālie produkti, piena produkti, uz Zviedriju samazinājās koksnes un mēbeļu eksports, uz Itāliju samazinājās jauktu ķīmisko produktu un koksnes eksports, uz Igauniju - minerālo produktu un koksnes eksports, uz Vāciju samazinājies koksnes eksperts un uz Somiju samazinājies minerālo produktu un koksnes eksports.

Savukārt minerālo produktu eksports pieauga uz Ungāriju, dzērienu eksports - uz Kipru, savukārt uz Īriju pieauga koksnes eksports.

Jūlijā samazinājās arī eksports uz NVS valstīm - par 10,2%. Būtiski samazinājās eksports uz Krieviju, kur eksportēti farmācijas produkti un elektroierīces un iekārtas. Uz Krieviju lielākoties tiek eksportēti dzērieni, farmācijas produkti, apģērbi un piederumi, parfimērijas un kosmētikas līdzekļi, kā arī citas sankciju sarakstā neiekļautas preces.

Savukārt pieauga eksports uz Kirgizstānu, kur eksportētas augu daļas, saknes, mehānismi un ierīces, un arī uz Moldovu, kur eksportēti mēslošanas līdzekļi.

Eksporta apjomi jūlijā samazinājās arī uz pārējām valstīm - par 10,3%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība samazinājās uz Lielbritāniju, kur eksportēta koksne un lidaparāti, to daļas. Tāpat saruna graudaugu eksports uz Saūda Arābiju.

Savukārt neatšifrētu preču eksporta vērtība pieauga uz Ukrainu, dzelzs un tērauda eksports pieauga uz Turciju, kā arī graudaugu eksports uz Kotdivuāru un Senegālu.

Jūlijā gada griezumā turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu importa vērtība. Līdzīgi kā pirms mēneša samazinājās arī metālu un to izstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības, kā arī plastmasas izstrādājumu imports. Savukārt pieauga sauszemes augu valsts produktu, transportlīdzekļu, kā arī pārtikas rūpniecības ražojumu importa vērtība.

Kopumā 2023.gada janvārī-jūlijā faktiskajās cenās preču eksports bija par 5,8% mazāks nekā 2022.gada septiņos mēnešos, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 6,5%.

Šajā situācijā jāturpina meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgi, norāda Gergelevičs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu