Ieteicams piefiksēt, cik daudz laika pavadīts sociālajos tīklos, cik – pļāpājot ar draugiem vai kolēģiem. Izmanto plānošanu, lai uzlabotu savas dzīves kvalitātes jebkurā jomā, jo neviens cits nezina labāk, ko tev vajadzētu paveikt sevis, tuvinieku, draugu, darba utt. labā.
Ja ir sajūta, ka svarīgas lietas būs jāatliek, lai gan tās ierakstītas plānotājā, pasaki tās kādam skaļi vai padalies sociālajos tīklos. Tev būs neērti nepaveikt pausto, jo pateikts plāns vairs nav tikai tavs plāns!
Šobrīd ir daudz iespēju plānot – te noder ne tikai jau tradicionālie plānotāji papīra formātā un līmlapiņas, bet arī dažādi tehnoloģiskie rīki.
Gada un piecgades plāns nav nereāls, ja vispirms noteikti mērķi un tālākā rīcība, kā tieši kuru no šiem mērķiem sasniegt. Ja nepārtraukti dzēšam tikai ikdienas darbu ugunsgrēku, nekad netiksim pie lielās bildes!
Bēdīgi, bet realitāte – daudzi uzraksta plānus, tomēr nerīkojas. Evija Šalte rosina rīkoties: “Ņem savu plānu un piepildi iecerēto! Ja kaut ko no nepieciešamā neizdarām šodien, tad nākamajā dienā vajadzēs darīt divreiz vairāk. Izņēmums ir tad, ja kaut kas tiešām jau neatgriezeniski nokavēts, bet, visticamāk, arī tas nepaliks bez sekām – slikta atzīme, rājiens no priekšnieka, klusējošs kolēģis un apstājušies saistītie darbi ir tikai daži piemēri.”
Izvairīšanās no “liekām kustībām”
Paanalizējot ciešāk savas ikdienas gaitas, iespējams, var konstatēt darbības, kas ir liekas un ko var optimizēt. Varbūt daļu mājas ikdienas darbu var uzticēt veikt bērniem? Varbūt maltītes var gatavot uzreiz vairākām dienām, lai katru dienu nav jāieplāno laiks pie plīts? Varbūt darbā pienākumus iespējams deleģēt kolēģu starpā?