No piektdienas Latvijā ir jauna, centriski kreisa valdība. Un tās vadītāja ir Evika Siliņa. Sabiedrībai daļu ministru nebija iespēja iepriekš izvērtēt, jo tos nosauca pēdējā brīdī. Un ZZS tika uzticēta atbildība par enerģētiku, ko var uzskatīt par prioritāru valsts drošības jautājumu, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Siliņas partijas solītā norobežošanās no ASV sankciju sarakstā esošā, ZZS pietuvinātā Aivara Lemberga sadarbības līguma tekstā ne tuvu nav tik kategoriska kā iepriekš tika solīts. Jaunajai valdībai būs steidzami jārisina daudz ielaisto darbu, par ko atbildīga ir šī Ministru kabineta veidotāja "Jaunā vienotība".
Evika Siliņa apgalvo, ka viņas šonedēļ uzticību guvušās valdības darbu centrā būs cilvēks - lai Latvijas cilvēki varētu dzīvot cieņpilnu dzīvi un īstenot savus mērķus.
Šī ir stiprākā Jaunās Vienotības valdība tādā ziņā, ka Ministru kabinetā neviens to nevarēs pārbalsot, jo tai vienai ir vairākums. Valdības vājums slēpjas apstāklī, ka vairākums Jaunās Vienotības ministru ir palikuši no iepriekšējās - Krišjāņa Kariņa valdības. Kaut Siliņas vadītais Ministru kabinets sola dinamismu, lielai daļai Jaunās Vienotības ministru būs jālabo pašu neizdarītais.
Tieši Ineses Lībiņas-Egneres vadītā Tieslietu ministrija nav pildījusi likumu, lai padarītu lēzenāku īpašuma nodokļu celšanu 2025.gadā, kas notiks, pieaugot līdz šim iesaldētajai kadastrālai vērtībai. Tā bija apņēmusies darīt vēl iepriekšējā Kariņa valdība, taču Tieslietu ministrija šo laiku ir nogulējusi.
Novēloti tiek meklēti ceļi arī kredītņēmēju aizsardzībai, jo straujo EURIBOR likmju kāpuma dēļ kredīti kļūst arvien dārgāki un daudziem vairs nesamaksājami. Brīvo arodbiedrību savienība brīdina politiķus, ka var atkārtoties 2008. gada scenārijs, kad parādu dēļ, daudzi atkal būs spiesti aizbraukt no Latvijas lielāku ienākumu meklējumos.
Dienu pirms Siliņas valdības apstiprināšanas Eiropas Centrālā banka jau desmito reizi palielināja procentlikmes, bet politiķu palīdzība kredītņēmējiem aizvien vēl ir tikai ideju līmenī.
Iekšlietu ministrijā atgriežas Rihards Kozlovskis no Jaunās Vienotības, kurš tur bijis 7 gadus un kura laikā sākās austrumu robežas izbūve. Vēl šajā trešdienā publicētajā Siliņas valdības deklarācijas variantā bija ierakstīta apņemšanās pabeigt žoga būvniecību ar Krieviju un Baltkrieviju līdz šī gada beigām.
Pēc šīs intervijas Siliņas valdības deklarācija labota, ka žoga izbūvi uz austrumu robežas pabeigs līdz 2024. gada beigām.
Problēmās slīkstošā veselības joma pēdējā brīdī uzticēta Hosamam Abu Meri. Ārsts un Saeimas darbā pieredzējušais Jaunās Vienotības politiķis valdībā strādās pirmo reizi.
Piekrišana esot bijusi jādod vienas dienas laikā. Raidījumam neoficiāli zināms, ka atbildību pār nozari sākotnēji bija plānots uzticēt Progresīvajiem, taču Jaunās Vienotības finanšu ministrs iebildis pret finanšu palielināšanu veselībai bez reformu īstenošanas.
Deklarācijā rakstīts, ka veselībai novirzīs 12% no valsts budžeta, kas ir tikpat, cik šogad. Un tas nozīmē, ka nemazināsies garās rindas pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, saglabāsies augstie pacientu privātie maksājumi un nevienlīdzība medicīnas pieejamībā.
Valdības veidošanā partijas ir atkāpušās no ierastās prakses, ka katram politiskajam spēkam ir pa vienai ministrijai no tā dēvētā drošības un tieslietu bloka un pa vienai no saimnieciskā.
Ar drošības jomu saistītās ministrijas Jaunā Vienotība ZZS neuzticēja. Tas saistīts ar ZZS pietuvināto Aivaru Lembergu, kurš ir ASV sankciju sarakstā un notiesāts pirmajā tiesu instancē.
Taču Lemberga iespējamā ietekme uz valdības darbu un drošības riski vairs nebija argumenti attiecībā uz enerģētiku un pēdējā brīdī ZZS uzticēja gan atbildību par ekonomikas ministriju, zem kuras ir stratēģiski svarīgais energomilzis "Latvenergo", gan Klimata un enerģētikas ministriju, kas izstrādā enerģētikas politiku mūsu valstī.
Jaunais Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis pirms Saeimas vēlēšanām kopā ar ZZS premjera amata kandidātu Aivaru Lembergu tikās ar vēlētājiem. Meļņa vienīgā saskare ar enerģētiku ir tā, ka viņš ir Latvijas biogāzes asociācijas valdes loceklis.
ZZS Latgales apgabala vēlēšanu līderis ir vairāku lauksaimniekiem svarīgu organizāciju vadībā. Viņa tēvs Pāvels Melnis ir ietekmīgs uzņēmējs Latgalē. Lopkopības uzņēmuma "Sprūževa M" līdzīpašnieks ir arī viņa dēls, tagad ministrs Kaspars Melnis.
Pēc lielajiem plūdiem 2017. gadā "Nekā personīga" ziņoja, ka "Sprūževa M" saņēma 256 tūkstošus lielu kompensāciju par it kā bojāgājušo kukurūzu un graudaugu sējumiem. Skatītāji ziņoja, ka uzņēmums vēlāk, kad lauki apžuva, lopbarībai domāto kukurūzu novāca, bet no iespaidīgās kompensācijas neatteicās. Tolaik zemkopības ministriju vadīja ZZS ministrs Jānis Dūklavs. Bet Pāvels Melnis bija palīgs vienam no ZZS deputātiem Saeimā.
Klimata un enerģētikas ministrs (ZZS) Kaspars Melnis skaidro: "Nu, ko es varu tur komentēt. Tas bija pieci gadi atpakaļ. Kas bijis bijis. No Lauku atbalsta dienesta bija pārbaude. Ļoti smalki izgāja cauri visiem dokumentiem, visām atskaitēm.
Tas bija liels skandāls. Tāpēc bija LAD pārbaude. Bet tika atdota nauda atpakaļ, visa kompensācija lielā? Es tik smalki neatceros. Nevaru to nokomentēt."
Nekā personīga zināms, ka pēc pārraidītā sižeta 2018. gada pavasarī, Meļņu uzņēmumā "Sprūževa M" Lauku atbalsta dienests veica kontroli, un lika uzņēmumam (2018. gada 8. maijā ) atmaksāt 33 tūkstošus eiro.
ZZS atgriežas zemkopības ministrijā. Tās kādreizējais parlamentārais sekretārs Armands Krauze tagad atbildēs par visu nozari.
Progresīvo pārstāvji valdībā būs pirmo reizi un ieņems trīs ministru posteņus- aizsardzības ministrs būs Andris Sprūds, satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Kultūras ministriju vadīs Agnese Logina no "Progresīvajiem", kas ir vienīgā topošajā valdībā, kura nav ievēlēta Saeimā.
Nākamnedēļ plānots sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par izmaiņām Saeimas prezidijā. Spīkera amats būs Gunāram Kūtrim no ZZS. Izmaiņas būs arī Saeimas komisijās. "Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka divu komisiju vadībā tomēr tiks atstāti iepriekšējie vadītāji no tagad jau opozīcijas partijām. Ārlietu komisiju turpinās vadīt Rihards Kols no Nacionālās apvienības. Bet aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs paliks Raimonds Bergmanis no Apvienotā saraksta.
Prieku par izdošanos valdību tomēr apstiprināt Jaunajai Vienotībai šonedēļ aizēnoja aizdomas par korupciju Valmieras pašvaldībā, kuras vadītājs Jānis Baiks līdz šim bija arī Jaunās vienotības valdē un piedalījās arī dažās koalīcijas veidošanas sarunās.
Izmeklēšana sākta pēc Eiropas prokuratūras iniciatīvas. Tiesībsargu centrā ir Valmieras Rūpniecības un eksporta parks un normas līgumi ražošanas ēkām, ko ceļ pamatā par Eiropas fondu līdzekļiem. Baikam izmeklēšanas laikā nav liegums turpināt vadīt pašvaldību.