O, 26.09.2023.

Aprēķināti Krievijas militārie izdevumi Ukrainā

TVNET | FINANCENET
Facebook LinkedIn Draugiem X
Comments 7
Foto: Reuters/ScanPix

Iebrukums Ukrainā Krievijai izmaksājis ļoti dārgi. Saskaņā ar “Forbes” aprēķiniem, kopš kara sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija ir iztērējusi aptuveni 167,3 miljardus ASV dolāru. Šī summa ir ekvivalenta apmēram 300 miljoniem dolāru dienā.

Šī summa ietver militāro operāciju nodrošināšanu (51,3 miljardi dolāru), karavīru algas (35,1 miljards dolāru), kompensācijas ģimenēm, kas zaudējušas tuviniekus karā (25,6 miljardi) vai kuru tuvinieki ir ievainoti (21 miljards), un iznīcinātās militārās tehnikas izmaksas (34 miljardi dolāru).

Šajos izdevumos nav iekļauti pastāvīgie aizsardzības izdevumi, kas nav saistīti ar militāriem darbībām. Tāpat arī nav ietverti agresora ekonomiskie zaudējumi, kas saistīti ar karu Ukrainā.

Pēc straujā rubļa vērtības krituma samazinājusies arī viena Krievijas karavīra vērtība –  2022. gadā viens karavīrs vidēji dienā saņēma 200 dolāru, bet pašlaik šī summa ir aptuveni 120 dolāru.

Pēc “Reuters” datiem, pirmajos sešos 2023. gada mēnešos Krievija tērējusi 5,59 triljonus rubļu militārajām vajadzībām, kas ir par 600 miljardiem rubļu vairāk, nekā bija plānots tērēt visā šī gada laikā.

Tas piespieda Krievijas valdību dubultot plānotos izdevumus valsts aizsardzībai 2023. gadā, palielinot tos līdz 9,7 triljoniem rubļu (104 miljardiem dolāru).

Pēdējo mēnešu laikā Krievijas zaudējumu līmenis ir palielinājies, un Krievija ir spiesta vairāk tērēt kompensāciju izmaksai.

Raķetes, munīcija un bruņojums ir galvenais izdevumu iemesls. Kopējā šo izdevumu summa ir 51,34 miljardi dolāru. Pagājušajā gadā Krievijas artilērijas spēki izmantoja līdz 50 000 munīcijas vienību dienā, bet tagad šis rādītājs samazinājies līdz aptuveni 10 000 munīcijas vienību dienā.

Vidējā munīcijas cena padomju laikā ražotajiem lādiņiem ir apmēram 1000 dolāru. Tādējādi, lai tikai apgādātu savu artilēriju, Krievija pusotra gada laikā ir iztērējusi vairāk nekā 9 miljardus dolāru.

Tas liecina, ka Krievija nebija gatavojusies tik ilgam karam, un tās munīcijas rezerves un ražošanas iespējas neļauj nodrošināt pašu vajadzības ilgtermiņā, kas Krieviju piespiež slēgt munīcijas piegādes līgumus ar Ziemeļkoreju.

Krievija arī ir palielinājusi raķešu uzbrukumu intensitāti Ukrainas teritorijā. Marta–aprīļa laikā Krievija izšāva 95 tālā darbības rādiusa raķetes pa Ukrainu, maijā tika izšautas 243 raķetes. Augustā šis skaits sasniedza 126. Kopējā pa Ukrainu izšauto raķešu cena pārsniedz 21,1 miljardu dolāru.

Tehnikas zaudējumi galvenokārt ir saistāmi ar tankiem un aviāciju. Krievija karā zaudējusi 315 kaujas lidmašīnas (vidējā cena - 18,8 miljoni dolāru) un 316 helikopterus (vidējā cena - 10,4 miljoni dolāru). Lielākā daļa aviācijas zaudējumu tika pieredzēti kara pirmajos sešos mēnešos. Tagad galvenais uzdevums karā ir pretinieka artilērijas sistēmu un pretgaisa aizsardzības iekārtu iznīcināšana.

Trīs mēnešu laikā Ukrainas bruņotie spēki ir iznīcinājuši aptuveni 2000 artilērijas sistēmas, kas ir tikpat daudz, cik visu iepriekšējo gadu laikā kopā. Kopumā Krievija jau ir zaudējusi piecu miljardu dolāru vērtas artilērijas un raķešu sistēmas.

Turklāt Ukrainas pretuzbrukuma laikā izdevies iznīcināt aptuveni 2,5 reizes vairāk Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu nekā iepriekš. Kopējie Krievijas tehnikas zaudējumi naudas ekvivalentā sasniedz vairāk nekā 34 miljardus dolāru.

Šie dati skaidri parāda, ka Krievijas militārā kampaņa Ukrainā rada ļoti lielas izmaksas Krievijas valstij gan militāri, gan ekonomiski. Tas ietekmē Krievijas budžetu un rada nepieciešamību pārskatīt plānotos budžeta izdevumus aizsardzībai. Turklāt rubļa vērtības kritums samazina kompensāciju vērtību un palielina spiedienu uz Krievijas ekonomiku kopumā.

Izmaksas militārajiem konfliktiem vienmēr ir augstas, un tās ilgtermiņā var radīt ievērojamas sekas ekonomikā un sabiedrībā.

Facebook LinkedIn Draugiem X
Comments 7

Tēmas

Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu