Piekļuve stratēģiski svarīgām izejvielām vienmēr ir bijusi galvenais ekonomiskās labklājības un attīstības noteicējs. Lai sasniegtu stratēģisku autonomiju, saglabātu ekonomikas konkurētspēju un sasniegtu klimata ambīcijas, Eiropai ir jānodrošina šī gadsimta jauno vitāli svarīgo preču piegāde.
Cilvēces vēsturē izejvielām ir bijusi būtiska nozīme ekonomikas attīstībā, starptautiskajās attiecībās un veselu tautu un civilizāciju likteņos. Sākot ar dārgmetāliem (sudrabu un zeltu) un lauksaimniecības precēm (cukuru, kaučuku, zīdu un garšvielām) un beidzot ar energoresursiem, piemēram, naftu un gāzi, tehnoloģiju attīstības izraisītās pieprasījuma izmaiņas ir pārveidojušas globālās tirdzniecības modeļus, mainījušas pasaules attīstības gaitu un bieži vien veicinājušas konfliktus un ekspluatāciju.
21. gadsimta 20. gados mēs kļūstam arvien atkarīgāki no kritiski svarīgajām izejvielām, tostarp retzemju elementiem un metāliem, piemēram, litija, gallija un germānija. Šo izejvielu izmantošana visdažādākajās nozarēs, sākot no saules paneļiem, akumulatoriem un vēja turbīnām līdz datoru mikroshēmām rūpniecības un aizsardzības nozarēs, padara tās ļoti svarīgas pārejas procesā uz videi draudzīgām un digitalizētām tehnoloģijām, kas savukārt noteiks mūsu turpmāko nākotni uz šīs planētas.