Globālā vidējā temperatūra septembrī ir sasniegusi jaunu rekordu. Turklāt ar tādu atrāvienu, ka klimata zinātniekiem un ekspertiem ir grūti izskaidrot šo fenomenu, paziņojusi Eiropas Savienības Zemes novērošanas programma “Copernicus Climate Change Service”.
Aizvadītā vasara visā pasaulē bija rekordkarsta. Tomēr - neparastais karstums turpinājies arī septembrī, uzstādot jaunu temperatūras rekordu, kas ievērojami pārsniedz normālo rādītāju gada devītajam mēnesim.
Pagājušā mēneša globālā vidējā temperatūra bija par 0,93 grādiem augstāka nekā 1991.-2020. gada vidējais rādītājs. Šī ir lielākā temperatūras anomālija jeb novirze no normas, jebkuram mēnesim 83 gadu laikā, par ko “Copernicus” apkopo datus.
"Tas ir tiešām šokējoši," sacīja “Copernicus” direktors Karlo Buontempo. "Savos reģistrētajos ierakstos nekad neko tādu neesam pieredzējuši. Nekad, nevienā mēnesī."
Lai gan jūlijā un augustā bija augstāka temperatūra nekā ierasts, tie ir gada siltākie mēneši. Septembrī gan tika pieredzēts tas, ko zinātnieki sauc par lielāko anomāliju novērojumu vēsturē.
"Tā nav vienkārša laikapstākļu statistika,” komentēja Londonas Imperiālās koledžas klimata zinātniece Frederīke Otto.
"Tas ir nāves spriedums cilvēkiem un ekosistēmām. Tas iznīcina dzīvos aktīvus, infrastruktūru un ražu."
“Copernicus” aprēķini liecina, ka vidējā temperatūra septembrī bija 16,38 grādi, kas par pusgrādu pārspēja iepriekšējo, 2020. gada septembrī reģistrēto rekordu. Tā ir milzīga atšķirība.
Augsta temperatūra tika novērota visā pasaulē. Augsto temperatūru galvenokārt izraisīja pastāvīgs un neparasts siltums pasaules okeānos. “Interesanti, ka okeāni septembrī neatdzisa tik daudz, cik parasti. Jau kopš pavasara okeānos ir bijis rekordliels siltums,” sacīja Buontempo.
Saskaņā ar “Copernicus” direktora vietnieces Samantas Bērdžesas teikto, Zeme ir ceļā uz savu karstāko gadu vēsturē, kas būs par aptuveni 1,4 grādiem siltāks nekā pirmsindustriālajā laikmetā.
Copernicus ziņo, ka aizvadītais septembris bijis par 1,75 grādiem siltāks nekā 1800. gadu vidū. 2015. gadā pasaule vienojās mēģināt ierobežot turpmāko sasilšanu līdz pusotram grādam, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu.
Globālais 1,5°C robežlielums ir paredzēts ilgtermiņa vidējai temperatūrai, nevis atsevišķam mēnesim vai gadam. Tomēr zinātnieki joprojām pauduši nopietnas bažas par jaunajiem rekordiem.
"Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir straujas globālās sasilšanas fenomens ar ātrumu, kādu Zeme nav redzējusi miljoniem gadu, apvienojumā ar El Ninjo, kas ir dabīgs klimata cikls. El Ninjo nosaka īslaicīgu Klusā okeāna daļu sasilšanu, kas maina laikapstākļus visā pasaulē," sacīja ASV klimata zinātniece Džesika Mormena.
“Kamēr tiek atrastas jaunas naftas un gāzes atradnes, tikmēr tam [globālajai sasilšanai] galu neredz. Nedz cilvēkiem, nedz arī dabai nebūs laika, lai atkoptos no esošajiem rekordiem, jo būs jādomā par arvien jaunām virsotnēm,” brīdināja Otto.
Buontempo uzsvēra, ka nākamajā gadā, visticamāk, būs jārēķinās ar jauniem karstuma rekordiem.
