"Rublis kļuvis par ķīlnieku": Krievijā atzīst, ka dārga nafta nav palīdzējusi stiprināt rubli (6)

Centrālā banka savā pēdējā pārskatā konstatējusi, ka "pašreizējais naftas produktu cenu kāpums un atlaižu samazināšanās tomēr nav sniegusi ievērojamu atbalstu rubļa kursam". Tam gan esot iemesls - "valūtas ieņēmumu aizkavēta atgriešanās Krievijas tirgū".

Eksperti jau sen pievērsuši uzmanību šai problēmai, kas novedusi pie tā, ka, neraugoties uz ievērojamu peļņu un darījumiem, Krievijas rīcībā joprojām nav pietiekami daudz valūtas. Ārvalstu valūtas iepludināšana Krievijas ekonomikā ir kļuvusi par sarežģītu uzdevumu, saka investīciju baņķieris, Vācijas Ekonomikas augstskolas profesors Jevgeņijs Kogans.

Viņš skaidro, ka tas nav nekas pārsteidzošs, jo pastāv vairāki faktori, kas velk rubļa vērtību uz leju, piemēram, kapitāla aizplūšana, palielināts importa apjoms pie samazināta eksporta, kā arī ievērojami pagarināta piegādes loģistika, it īpaši paildzināta eksporta apmaksa.

Visbeidzot, veidojas ārvalstu valūtas disbalanss. Pāreja uz rubļiem, ar kuru Krievijas vadība tik ļoti lepojas, patiesībā ir kļuvusi par milzīgu problēmu: vairāk nekā 40% Krievijas eksporta tiek apmaksāti rubļos.

Importā šī daļa ir zemāka. Tomēr arī kopējā eksporta/importa attiecība ir kļuvusi ārvalstu valūtām nelabvēlīga. Piemēram, centrālā banka ziņoja, ka dažos mēnešos Krievija no eksporta ieņēma mazāk juaņu, nekā samaksāja importētāji, tādējādi radot zināmu valūtas deficītu.

Finanšu ministrija cer atrisināt situāciju, ieviešot obligāto eksporta ieņēmumu atmaksu valsts budžetā, taču Centrālā banka tam iebilst. Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļļina skaidro, ka valūtas atstāšanai ārzemēs ir arī savi plusi: piemēram, importa apmaksai. Tāpēc obligātā valūtas atmaksa valsts budžetā varētu iznīcināt grūti izveidotās jaunās preču apmaksas shēmas.

Citi valdības pasākumi, lai atbalstītu rubli, pagaidām nedarbojas. Pēc Centrālās bankas datiem, uzņēmumi septembrī palielināja valūtas pārdošanu līdz 9,2 miljardiem dolāru no 7,2 miljardiem dolāru augustā. Tomēr tas sastāda tikai 24% no kopējā septembra eksporta, kas ir pat zemāks nekā augustā (25%) un jūlijā (29%), aprēķinājis “Gpb Private Banking” vadītājs Jegors Susins.

Valdības iespējas mudināt eksportētājus palielināt valūtas pārdošanu ir gandrīz izsīkušas.

“Rublis ir kļuvis par tā stiprināšanas pasākumu ķīlnieku, ko mūsu valdība izstrādāja pēdējā pusotra gada laikā: atteikšanās no darījumiem "nelabvēlīgajās" valūtās un pāreja uz rubļiem starptautiskajos norēķinos”,

- rezumējis finanšu grupas "Finam" vadošais analītiķis Aleksandrs Potavins.

Eksperti uzskata, ka agri vai vēlu daļa eksporta ieņēmumi nonāks iekšējā tirgū. Vienkārši tas tagad notiek ilgāk un grūtāk.

Kā norāda analītiķis Dmitrijs Grickevičs, "Krievijas valūtas tirgus varētu sasniegt līdzsvaru oktobrī-novembrī, pateicoties turpmākam valūtas ieņēmumu pieaugumam, kā arī importa pieauguma tempa kritumam, ko izraisījusi procentu likmes paaugstināšana un pieprasījuma samazināšanās". Viņš prognozē rubļa stabilizāciju 95-100 rubļu apmērā par dolāru.

Kogans norāda, ka patieso naftas cenu kāpuma efektu varēs redzēt tikai ceturtajā ceturksnī: "Tieši tāpēc var domāt, ka rublis tomēr varētu nostiprināties līdz gada beigām."