Turpmāk augstākās izglītības iestādes saņems papildu snieguma finansējumu atbilstoši tam, cik daudz un ar cik lielu pieprasījumu ir attiecīgās jomas absolventi, paredz otrdien valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.
Lai novērstu augstskolām kļūdainu stimulu palielināt absolventu skaitu uz kvalitātes rēķina, tiks ņemta vērā arī absolventu nodarbinātība kvalificētajos amatos. Atbilstoši absolventu monitoringa metodoloģijai, profesiju nosaka atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem, kas tiks savienoti ar augstākās izglītības iestādes sniegtajiem datiem par absolventiem. Ja persona strādā vairākos darbos, profesiju noteiks, balstoties uz galveno darbu, kuru nosaka pēc darbā pavadītā laika vai pēc saņemtajiem ienākumiem.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer, ka tādējādi tiks sagatavots aizvien lielāks skaits ar tautsaimniecībai nepieciešamajiem darbiniekiem.
Pašlaik augstākās izglītības sistēma tiek finansēta atbilstoši trīs pīlāru modelim, ko valdība apstiprināja 2015.gadā. Līdz ar jauno finansēšanas modeli tika paredzēts jauns finansēšanas veids augstākās izglītības iestādēm - snieguma finansējums -, kā kritēriji ir saistīti ar pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanu, piemēram, augstākās izglītības institūcijā kā vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti iepriekšējā gadā nodarbinātie maģistranti, doktoranti, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušie jaunie zinātnieki pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē.
Starp uzskaitītajiem kritērijiem ir arī saņemtais finansējums Eiropas Savienības Ietvarprogrammas un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos, kā arī ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas, ko augstākās izglītības institūcija saņēmusi iepriekšējā gadā pētniecības un attīstības līgumdarbu ietvaros. Tiek ņemts vērā arī piesaistītais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas augstākās izglītības institūcijas īstenoto radošo un māksliniecisko projektu ietvaros.
Vienlaikus IZM vērtējumā pašlaik augstākās izglītības iestāžu snieguma finansēšana veicina tikai jauno zinātnieku ataudzi augstskolās, kas esot nepietiekami, jo augstākajā izglītībā uzsvars būtu jāliek arī uz nepieciešamā darbaspēka sagatavošanu.
Ar grozījumiem iecerēts veicināt uz rezultātu orientētu augstākās izglītības finansēšanu, virzoties prom no uz procesu orientētas finansēšanas, pauda IZM.
Snieguma finansējuma jauniem rādītājiem - absolventu skaitam prioritārās jomās un absolventu nodarbinātības kvalitātei - Izglītības un zinātnes ministrija no šī gada ieguvusi papildus 6 726 352 eiro.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē norādīja, ka šis ir "skaidrs signāls augstskolām - piegādāt tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus", un tas kalpo kā motivācijas mehānisms augstākās izglītības iestādēm domāt par ekonomisko ieguvumu.
"Izglītība ir ekonomikas nozare. Modelis attīstās tā - jo augstskola nodrošina labāku absolventu nodarbinātību un augstāku atalgojuma līmeni, jo valdībai ir jēdzīgāk investēt šajās izglītības programmās. Tas nenozīmē tikai inženieros, bet arī citur, kur tas ir vajadzīgs," sacīja Ašeradens.
Vienlaikus studentiem, kuros tiek investēts, ir jābūt augsti motivētiem cilvēkiem. Attiecīgi, iespējams, speciālistus vajag mazāk, bet labākus, uzskata ministrs.
Arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka "augstskolām ir jāpielāgojas tirgus prasībām".
