Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām Latvijai dzīve jāpārkārto tā, lai mēs būtu klimata neitrāli - visu oglekli, ko izlaižam atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.
Līdz 2030. gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, līdz 2050. gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises.
NP: Šobrīd izskatās, ka lielā mērā tā klimatneitralitāte balstīsies uz mežiem, to, ka vecākus mežus nocērt un jaunus stāda vietā. Cik tas ir prātīgi?
KASPARS MELNIS Klimata un enerģētikas ministrs: Pašreiz tas ir tas, pie kā mēs esam nonākuši, vēl notiek diskusija, mēs par to runājam. Jā tas ir liels izaicinājums, bet pamats ir tas, ka mums ir jāsasniedz tas mērķis, mēs meklējam dažādus variantus un tas ir viens no variantiem, kurš pašlaik tiek izvērtēts.
NP: Kādi ir citi varianti?
KASPARS MELNIS Klimata un enerģētikas ministrs: Protams, ir daudz dārgāki. Tad mums ir jāsamazina sava ražošana un daudz vairāk jāizmanto atjaunojamie energoresursi. Bet pamatā lielākā problēma ir ar emisiju piesaisti.