Noskaties ⟩ Laikā nepabeigtas datorsistēmas dēļ lauksaimnieki nesaņem Eiropas naudu; ministrs uzdod pārbaudīt miljonus vērtu iepirkumu (12)

CopyLinkedIn Draugiem X
Labības novākšana Ukrainā.
Labības novākšana Ukrainā. Foto: SERGEY KOZLOV/EPA

Pirms diviem gadiem Zemkopības ministrija nolēma, ka tai jāmodernizē savas IT sistēmas. Sarunu procedūrā izvēlējās pretendentu, par kuru jau tobrīd bija aizdomas par saistību ar tā laika politisko ministrijas vadību. Pirmajam lielākajam darbam šajā līgumā šogad jābūt gatavam, lai lauksaimnieki var ievadīt Eiropas prasītos datus un saņemt maksājumus. Tas aizkavējies, un pie naudas tikt nevar, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Kad Latvija gandrīz pirms 20 gadiem iestājās Eiropas Savienībā, mūsu zemnieki tika pie iespējas saņemt platību maksājumus par katru apkopto un lauksaimniecībā izmantoto hektāru. Taču drīz izrādījās, ka Latvijā šie maksājumi ir zemākie Eiropā. Bija iesniegti nepareizi statistikas dati par lauksaimniecībā izmantotām zemēm. Tie bija daudz mazāki nekā patiesībā, un Latvijai piešķirtā summa bija jādala uz daudz lielāku platību. Atšķirība ar dažām valstīm bija pat četrkārtīga. Kopš tā laika galvenā lauksaimnieku prasība bijusi - saņemt vismaz tikpat cik kaimiņi, lai konkurence būtu godīga.

Šogad tas šķietami izdevās - jaunajā vairāku gadu plānā finansējums Latvijai ļāva cerēt, ka tiešmaksājumi būs tādi kā vidēji Eiropā. Tagad cerības atkal nomainījusi vilšanās. Atkal Eiropai iesniegti nepareizi dati, un lielajām saimniecībām maksājums par hektāru būs vēl mazāks nekā līdz šim. Šonedēļ ap 600 niknu zemnieku Slampē lika Zemkopības ministrijai atskaitīties par savām kļūdām.

Sākot ar šo gadu pamatmaksājumi par hektāru ir mazāki, bet tie, kas izpilda papildu darbības, saņem piemaksas. Piemēram par to, ka laukus miglo precīzi, nevis kā pagadās.

Šīs piemaksas nodēvētas par ekoshēmām.

Lai pie ekoshēmu maksājumiem tiktu, saimniecībām līdz 5. novembrim - tātad šīs nedēļas beigām - bija jāiesniedz dati par to, kad un kādu mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļus izmanto katrā laukā. Lieliem saimniekiem tādu lauku ir desmitiem vai pat simtiem. Darbību, par kurām jāatskaitās, arī ir daudz. Saskaņā ar valdībā apstiprinātiem noteikumiem atskaites jāiesniedz īpašā sistēmā - lai ērtāk lauksaimniekiem un Valsts augu aizsardzības dienestam. Taču sistēma aizvien nav pabeigta. Līdz šim tā regulāri nestrādāja, vieni un tie paši dati bija atkārtoti jāvada dažādās vietās. Bet sistēmas, ko paši lauksaimnieki jau izmanto, lai uzskaitītu datus par mēslošanu, miglošanu un citām darbībām, nevar automātiski pievienot. Viss jāpārraksta ar roku.

Kavēšanās ar sistēmas pabeigšanu nozīmē, ka lauksaimnieki nevar ievadīt Eiropas prasītos datus un saņemt maksājumus. Tas skars gandrīz 3000 saimniecību.

Dažām tas var izrādīties pēdējais piliens krīzē, par kuru nozare brīdinājusi kopš gada sākuma.

Jaunajam zemkopības ministram ir iespēja vainu par uzkrātajām problēmām uzvelt iepriekšējiem ministriem, kas tagad ir opozīcijā.

ZM šonedēļ rosināja atskaišu iesniegšanas termiņu pārcelt uz nākamā gada aprīli. Bet tas nozīmē, ka zemnieki līdz tam nesaņems ekoshēmu maksājumus. Pēc lauksaimnieku organizāciju iebildumiem par jauno termiņu noteica 5. februāri. Tagad Valsts augu aizsardzības dienests vairs neliek lietot lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības (LIZ) sistēmu, prasa atsūtīt datus jebkurā formātā un tos savadīs paši.

LIZ sistēma ir daļa no Zemkopības ministrijas plāna digitalizēt nozari. Šim mērķim 2021. gadā ministrija izsludināja metu konkursu, kurā IT uzņēmumus aicināja iesniegt savas idejas, kā to izdarīt. Informācija nolikumā bija skopa, nebija pat norādīta aptuvena summa, cik ministrija būtu gatava tērēt. Savu piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents - uzņēmumu "Autentica" un "Softikom" apvienība. Ministrija ar šiem uzņēmumiem noslēdza līgumu uz 7 miljoniem eiro. Tā ietvaros IT uzņēmumi saņēmuši jau 40 darba uzdevumus. Seši no tiem attiecas uz lauksaimnieku kritizēto LIZ sistēmu.

Līgumos minētās summas sasniedz miljonu eiro.

Vienā darba uzdevumā gan izstrādātāji kavējušies, un tiem piemērots četru tūkstošu eiro sods. Citā izpildes termiņš pārcelts no vasaras uz novembra beigām.

Uzņēmums "Autentica" e-pastā skaidro, ka LIZ sistēmas izstrādē neiesaistījās. Tā nodota partnera "Softikom" pārziņā, bet darbu izpildei piesaistīts apakšuzņēmējs "CatchSmart". Arī LIZ sistēmas projekta vadītājs Āris Āriņš nav "Softikom" darbinieks. Viņa uzņēmums "Orange 4 IT" piesaistīts kā apakšuzņēmējs.

Uzņēmuma "Autentica" valdē ir Nacionālās apvienības politiķa Aleksandra Kiršteina dēls Kārlis.

Viņam pieder ceturtā daļa šīs kompānijas. Uzņēmuma veiksmi vairāku ministriju iepirkumos jau pērn pētīja sociālo tīklu personība "Raiva", par to rakstījis arī žurnāls "Ir".

Savukārt par uzņēmumu "Softikom" "Nekā personīga" stāstīja pirms trim gadiem, kad "Rīgas ūdens" ar firmu bija noslēdzis 370 000 eiro vērtu līgumu par klientu portāla izstrādi, kas kavējās gadu. Iepirkumā bija vairāki pretendenti, bet lētākie piedāvājumi tika izslēgti.

Kopš tā laika kompānijā notikušas izmaiņas. To pagājušajā gadā iegādājās Miks Ekbaums. Jau pirms 13 gadiem LTV raidījums "de facto" vēstīja, ka Ekbauma firmai "Corporate Solutions" ļoti veicās ZZS pārraudzīto ministriju iepirkumos. Gada laikā tā bija uzvarējusi deviņos.

Tolaik uzņēmums raidījumu iesūdzēja tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet savu taisnību tam trīs tiesu instancēs neizdevās pierādīt.

Ekbaums ir pārliecināts, ka partnera "Autentica" vadības un īpašnieku ģimenes saitēm nav nekādas nozīmes, viņi tiek pie iepirkumiem profesionalitātes dēļ. Arī Ekbauma paša uzņēmumu veiksme iepirkumos ir pieredzes un zināšanu rezultāts.

Praktisko darbu "Softikom" uztic apakšuzņēmējiem. Kritizētās LIZ sistēmas gadījumā tā ir SIA "CatchSmart", kur vadītājs un patiesais labuma guvējs ir kokrūpnieks Uldis Mierkalns.

Pēdējos desmit gadus viņš bijis viens no lielākajiem partijas "Latvijas attīstībai" sponsoriem. Senākā pagātnē ziedoja "Jaunajam laikam".

Septiņus miljonus vērtā iepirkuma slēgšanas brīdī zemkopības ministrs bija Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības. Viņu sazvanīt neizdevās. Pagājušā gada beigās viņu amatā nomainīja Didzis Šmits no Apvienotā saraksta, bet tā kā līgums jau bija noslēgts, viņš tā pārbaudei neredzēja vajadzību.

Visiem lauksaimniekiem naudas no ekoshēmām nepietiek pat minimālajam maksājumam. Pēc šonedēļ notikušās zemnieku sapulces, kurā ministrijas ierēdņi un politiskā vadība vairāku stundu garumā klausījās pārmetumus, sākusies drudžaina aktivitāte. Ministra birojs pieprasījis līdz pirmdienai pieprasījis no zemnieku organizācijām viedokļus, kurās programmās naudu samazināt, lai izmaksātu vismaz daļu ekoshēmu naudas.

Komentāri (12)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu