"Hamās" pret Izraēlu: Četri scenāriji, kas ietekmēs pasaules ekonomiku

Pirmajā scenārijā karš joprojām notiek galvenokārt tikai Gazas joslā, nepieļaujot reģionālu eskalāciju, izņemot nelielas sadursmes ar Irānas sabiedrotajiem Izraēlas kaimiņvalstīs; patiešām, vairums spēlētāju šobrīd labprātāk vēlas izvairīties no reģionālas eskalācijas.

Izraēlas Aizsardzības spēku Gazas kampaņa ievērojami novājina "Hamās", kā rezultātā bojā iet arī daudzi civiliedzīvotāji, un nestabilais ģeopolitiskais status quo saglabājas. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, zaudējis jebkādu atbalstu, atstāj amatu, bet Izraēlas sabiedrības noskaņojums joprojām ir noraidošs pret divu valstu risinājuma pieņemšanu. Līdz ar to Palestīnas jautājums saasinās, diplomātisko attiecību normalizēšana ar Saūda Arābiju ir iesaldēta, Irāna joprojām ir destabilizējošs spēks reģionā, un Amerikas Savienotās Valstis turpina bažīties par nākamo uzliesmojumu.

Šī scenārija ietekme uz ekonomiku un tirgus situāciju ir mērena. Pašreizējais nelielais naftas cenu kāpums mazināsies, jo satricinājumu reģionālajā ražošanā un eksportā no Persijas līča nebūs. Lai gan ASV varētu mēģināt bloķēt Irānas naftas eksportu, lai sodītu šo valsti par tās destabilizējošo ietekmi reģionā, ir maz ticams, ka ASV izmantos šādu eskalācijas pasākumu. Spēkā esošo sankciju apstākļos Irānas ekonomika turpinās stagnēt, padarot to vēl atkarīgāku no ciešām saitēm ar Ķīnu un Krieviju.

Tikmēr Izraēlu skars nopietna, bet kontrolējama recesija, un Eiropa izjutīs zināmu negatīvu ietekmi, jo nelielais naftas cenu pieaugums un kara izraisītā nenoteiktība mazinās uzņēmumu un mājsaimniecību uzticību. Samazinoties ražošanas apjomam, izdevumu un nodarbinātības līmenim, šis scenārijs varētu novest šobrīd stagnējošo Eiropas ekonomiku līdz vieglai recesijai.