Otrajā scenārijā, kad eksperts auditoriju atlasei (targetingam) aicina palīgā mākslīgo intelektu, situācija kardināli mainās. Gan "Google," gan "Meta" mākslīga intelekta tehnoloģijas redz praktiski visu, ko dara lietotājs internetā. Un tad tehnoloģija redz lietotāja nolūku.
"Proti, ja es vienkārši skatos "YouTube" video par futbolu, tad tā ir viena situācija un mans nolūks nopirkt futbola bumbu ir minimāls. Savukārt, ja es, piemēram, apmeklēju interneta veikalu, aplūkoju bumbas, lasu atsauksmes un ar visu savu uzvedību parādu, ka “eju uz bumbas pirkumu”, tehnoloģija redzēs, ka mans nolūks nopirkt ir liels. Divi dažādi scenāriji.
Cilvēkiem, piemērām, ir viena un tā pati interese, bet nolūks – atšķirīgs. Tehnoloģija to redzēs. Eksperts nē.
Tāpēc, piesaistot mākslīgo intelektu reklāmas kampaņu pārvaldīšanā, eksperts “targetē” pareizāko auditoriju. Viņš sistēmai pasaka, kādu rezultātu vēlas sasniegt (piemēram, pirkums) un tad tehnoloģija pati meklēs potenciālus pircējus, kam parādīt reklāmu. Nevis rādīs reklāmu visiem pēc kārtas, kam interesē sports. Skaidrs, ka tāda reklāma būs efektīvāka un to redzēs tikai tie cilvēki, kam piedāvājums varētu būt saistošs," skaidro Volvenkins.
MI – vai visu tārgetēšanas nedienu atrisinājums?
Zinot, cik jaudīga šobrīd ir tehnoloģija, rodas jautājums, kāpēc tad daudzi cilvēki vēl joprojām redz absolūti nesaistošas reklāmas? It īpaši tracina reklāmas par produktiem, ko cilvēks nekad nepirks un kas cilvēkam vispār nav interesanti. Piemēram, kad vīrietim jānoskatās 30 sekunžu YouTube video reklāma par sieviešu higiēnas produktiem. Mēģināsim tikt skaidrībā ar šo jautājumu. Iemesli, kāpēc tas tā notiek ir visai dažādi. Šeit ir aktuālākie: