"Mēs noteikti gribētu, lai tālrunis ir tālejošāks. Ja mēs sākam šo projektu, tad būtu vērtīgi to arī turpināt, jo tad šis prevencijas mehānisms, kas novērš noziegumus pret bērniem, arī paliktu. Tā gan ir finansētāju izšķiršanās," sacīja Vilcāns.
Biedrībā uzsver, ka tās prioritāte ir aizsargāt bērnu, kā arī nodrošināt anonimitāti un abpusēji godīgu vidi sarunām, lai netiktu izdarīts noziegums pret bērnu. Tā strādā, lai būtu uzticams un pieejams resurss tiem, kuri saskaras ar jautājumiem vai bažām par seksuālām domām vai rīcību pret bērniem, kā arī šo personu tuviniekiem un cietušajiem.
Valsts probācijas dienesta (VPD) pētnieks probācijas jautājumos Anvars Zavackis uzsver, ka nav jādomā, ka zvanu daudzums pirmajā laikā būs mērāms simtos.
"Tieši otrādi, ja zvanu būti tik daudz, tad tas būtu signāls, ka kaut kas nav īsti kārtībā," norāda Zavackis, papildinot, ka ir naivi domāt, ka šie cilvēki, ieraugot uzticības tālruni, uzreiz ķersies pie telefona un zvanīs uz to. Daļai no cilvēkiem ir vajadzīgs laiks, lai uzdrošinātos piezvanīt.
VPD Dienesta vadītāja vietniece funkciju jautājumos Ilona Linde norāda, ka pašlaik ir ļoti maz pasākumu prevencijas laukā, lai novērstu šāda tipa noziegumus. Viņa uzskata, ka Latvijā ir vēl liels ceļš ejams, lai nodrošinātu ne tikai anonīmu uzticības tālruni, bet arī iespēju anonīmi un bez maksas vērsties pie psihoterapeita vai kāda cita speciālista, lai anonīmi saņemtu terapiju.