Piektdien sācies Nīderlandes jaunās valdības veidošanas process pēc parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurās negaidīti uzvarējusi Gērta Vildersa vadītā galēji labējā Brīvības partija (PVV).
Saskaņa ar rezultātiem, kas iegūti pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas, PVV trešdien notikušajās vēlēšanās ieguvusi 37 no 150 deputātu vietām parlamenta apakšnamā, kamēr līdzšinējā premjerministra Marka Rites pārstāvētā liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) izcīnījusi tikai 24 mandātus, par desmit mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Partiju līderi piektdien tikās ar parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāju, lai izraudzītos vidutāju, kuram jāizpēta iespējas izveidot jauno valdošo koalīciju.
Jaunā VVD līdere Dilana Jēšilgīsa pirms tikšanās paziņoja, ka partija nepievienosies jaunajai koalīcijai, taču ir gatava nodrošināt tai atbalstu parlamentā.
Sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju NOS viņa norādīja, ka pēc Rites 13 gadus ilgās atrašanās premjera krēslā un pēc trešdien ciestās sakāves vēlēšanās partijai "piemērota ir cita loma".
Jēšilgīsa tomēr piebilda, ka VVD nodrošināšot "centriski labējas koalīcijas iespējamību", atbalstot valdības "konstruktīvos priekšlikumus".
Vēlēšanu rezultāti dod iespēju Vildersam uzņemties koalīcijas veidošanas vadību un potenciāli kļūt par nākamo premjerministru.
Tomēr, cenšoties pierunāt citas partijas iesaistīties koalīcijā, viņam, domājams, nāksies mīkstināt daļu savu radikālo ieceru.
Brīvības partijas programmā cita starpā paredzēts Korāna un parandžu aizliegums, kā arī mošeju un islāma skolu slēgšana.
Viens no iespējamajiem PVV koalīcijas partneriem ir tikai augustā dibinātā labēji centriskā antiisteblišmenta partija "Jaunais sabiedriskais līgums" (NSC), kas ieguvusi 20 mandātus. Taču NSC līderis Pīters Omcigs paziņojis, ka viņš nevar pieļaut "antikonstitucionālas" politikas īstenošanu.
Nīderlandes Konstitūcijas pirmajā pantā aizliegta diskriminācija, pamatojoties uz reliģiju, ticējumiem, politiskiem uzskatiem, rasi, dzimti, invaliditāti, seksuālo orientāciju vai pamatojoties uz jebko citu.
Savukārt Vilderss no savas puses paudis gatavību uz kompromisiem vispretrunīgāk vērtētajos savas programmas punktos. "Ļoti labi saprotu, ka partijas nevēlas būt valdībā kopā ar partiju, kas cenšas [īstenot] antikonstitucionālus pasākumus. Mēs nerunāsim par mošejām, Korānu un islāma skolām," pēcvēlēšanu naktī paziņoja PVV līderis.
Vilderss arī norādījis, ka sagaida ilgas sarunas par koalīcijas veidošanu, šādi izsakoties pēc VVD norādēm, ka plāno strādāt opozīcijā.
"Rezultātā nekas nekļūs vieglāks. Valdības veidošanai tagad, iespējams, būs vajadzīgi mēneši," sacīja Vilderss, piebilstot, ka jaunā VVD līdere lietas nav padarījusi vieglākas vēlētājiem, kas viņu atbalstīja.
Parlamentā ir 150 vietas, un stabilai koalīcijai ir nepieciešams vismaz 76 deputātu atbalsts. Lai to panāktu, bieži vien nepieciešams četru vai pat vairāk partiju atbalsts.
Ar 37 mandātiem Vildersam ir teju puse no koalīcijai nepieciešamā mandātu skaita.
Vislabprātāk koalīciju viņš veidotu ar lauksaimnieku partiju BBB, NSC un VVD.
Ir teju pilnīgi droši, ka BBB ar savām septiņām balsīm piekristu dalībai koalīcijai.
NSC līderis devis mājienus, ka viņa atbalstu būs iegūt grūti, tomēr norādījis, ka ir gatavs runāt.
Līdz ar to galvenā uzmanība tagad pievērsta VVD.
Vilderss un citu partiju līderi izraudzījušies PVV senatoru Gomu van Strīnu vidutāja uzdevumam apzināt, kuri politiskie spēki jaunajā parlamentā ir gatavi sadarboties.