Sevjērs to sacīja Polijas izdevumam “Nasz Dziennik”, atbildot uz jautājumu, vai viņš piekrīt Vācijas Ārlietu padomes (DGAP) apgalvojumam, ka Krievija var uzbrukt NATO valstīm un tām ir pieci līdz deviņi gadi, lai tam sagatavotos.
Viņš atzina, ka šī analīze sakrīt ar ASV veiktajiem pētījumiem, taču pauda viedokli, ka vācu analītiķu aplēses laika ziņā ir pārāk optimistiskas.
“Ja mēs vēlamies izvairīties no kara, NATO valstīm austrumu flangā būtu jāpieņem īsāks trīs gadu termiņš, lai sagatavotos konfrontācijai. Tas ir laiks, kad austrumu flangam būtu jāveido spējas, kas raidītu skaidru signālu, lai atturētu Krieviju no agresijas,”
sacīja Polijas drošības dienesta vadītājs.
Pēc viņa teiktā, Krievijas militārā rūpniecība darbojas trīs maiņās un tuvāko trīs gadu laikā var izveidot savu potenciālu.
Ja karš Ukrainā tiks iesaldēts, Vācijas Ārlietu padome (DGAP) lēš, ka Krievijai būs seši līdz desmit gadi, lai atgūtos un sagatavotu savus spēkus tiešam konfliktam ar NATO. Pētījuma pamatā ir informācija, kas iegūta no militāriem un izlūkošanas avotiem.