Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Noskaties Raidījums: cīnoties ar ēnu ekonomiku, pētnieku ieteikumi netiek ņemti vērā (1)

Finanšu ministra budžetu portfelis, kurš ar valdības sagatavoto 2014. gada budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi tika iesniegts izskatīšanai Saeimā.
Finanšu ministra budžetu portfelis, kurš ar valdības sagatavoto 2014. gada budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Foto: Evija Trifanova/LETA

Cīnoties ar ēnu ekonomiku, politiķi teorētiski meklē labākos rīkus, kā iedzīvotājus mudināt iznākt no pelēkās zonas, bet pētnieki norāda, ka viņu ieteikumi netiek ņemti vērā, vēsta "Panorāma". 

Atbilstoši Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā ("SSE Riga") ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomika Latvijā pērn bija 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuva ēnu ekonomikas apjoma ziņā ir tikai nedaudz labākā situācijā. Igaunijā rādītāji ir ievērojami labāki.

Pētnieki secinājuši – piektā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts neko nedara cilvēka labā, tādēļ viņiem nav vēlmes maksāt nodokļus. Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ sabiedrība būtu nevis jākontrolē, bet gan jāinformē par nodokļu maksāšanas būtību.

Taču pētnieki nejūtas politiķu sadzirdēti. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam viņu rekomendācijas nav iekļautas.

Vairāk skaties sižetā!

Svarīgākais
Uz augšu