Jaunākā Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa dati liecina, ka Latvijas digitālā attīstība norit lēnāk, salīdzinot ar kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm kopumā. Tikai aptuveni pusei (51%) Latvijas iedzīvotāju ir pamata digitālās prasmes – izpratne par datoru un citu tehnoloģisko iekārtu darbību, spēja izmantot dažādas datorprogrammas, e-pastu, sociālos medijus vai citus digitālās komunikācijas rīkus.
Sabiedrības digitālās prasmes ir būtisks jautājums visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā. Tās nepieciešamas, lai cilvēki sekmīgi iekļautos mūsdienu digitālajā sabiedrībā, attīstu savas profesionālās kompetences un būtu konkurētspējīgi darba tirgū, kas tiek digitalizēts arvien vairāk.
Satraucoši ir Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) dati, kas liecina, ka arī Latvijas uzņēmumi digitalizācijas potenciālu izmanto nepilnvērtīgi. Lielākas organizācijas izmanto iespējas pakāpeniski apgūt un ieviest dažādas digitālās tehnoloģijas, bet mazā un vidējā biznesa segmenta rādītāji ir krietni zem ES vidējā līmeņa.
Proti, tikai 15% Latvijas uzņēmumu iegulda darbinieku IKT apmācībās, mākoņpakalpojumus ikdienā izmanto vien 22%, bet mākslīgā intelekta (MI) risinājumus lieto ap 4% uzņēmumu. Šie rādītāji ir vieni no zemākajiem starp ES dalībvalstīm.
Tā rezultātā var tikt būtiski kavēta uzņēmējdarbības attīstība un konkurētspēja. Latvijas uzņēmumu digitalizācijas līmeņa atšķirības no citām ES dalībvalstīm vai pat kaimiņvalstīm ir gana dramatiskas. Igaunijā mākoņservisa pakalpojumus izmanto 51% uzņēmumu, Latvijā uz pusi mazāk – 22%, tādējādi no ziemeļu kaimiņiem atpaliekam vairāk nekā divas reizes.
Jāatzīst, ka gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem ir pieejams plašs klāsts dažādu kursu un resursu digitālo prasmju attīstīšanai, kā arī jau daudz specifiskākas tēmas – IT infrastruktūras optimizēšana, sekmīgu mākoņpakalpojumu un ar mākslīgo intelektu (MI) saistītu risinājumu ieviešana. Mūsu speciālisti un eksperti, izglītojot un apmācot klientus, tiešā veidā veicina organizāciju darba kapacitātes pieaugumu, kas atstāj iespaidu uz šo uzņēmumu darba kvalitāti un efektivitāti, kā arī palīdz optimizēt izmaksas, tādā veidā veicinot uzņēmumu konkurētspēju.
Svarīgi saprast, ka digitālās prasmes un mākslīgais intelekts (MI) ir ciešā savstarpējā mijiedarbībā.
Pēc būtības digitālās prasmes jāuztver kā instrumenti, kas nepieciešami mākslīgā intelekta (MI) risinājumu apmācīšanai, pielāgošanai, pārbaudei un uzlabošanai, lai tos spētu pilnvērtīgi izmantot.
Izpratne par datiem – kā tos iegūt, apstrādāt un analizēt – ir cieši saistīta ar konkrēta indivīda digitālajām prasmēm. Savukārt mākslīgā intelekta risinājumi ir jāuztver kā šo indivīdu darbarīki, kas palīdz ne tikai veidot, uzturēt un analizēt liela apjoma datu kopas, bet arī automatizēt konkrētas darbības, efektivizējot un uzlabojot procesus visplašākajā nozaru spektrā.
Strādājot naftas ieguvē, ir būtiski prognozēt koroziju naftas ieguves cauruļvados, lai izvairītos no potenciālām avārijām; finanšu sektorā būtiski automatizēt procesus saistībā ar parādu restrukturizāciju, lai spētu laikus novērst finanšu riskus; ražošanas līnijās jānodrošina augstākā līmeņa kvalitātes kontrole, lai brāķēti produkti nenonāktu pie patērētāja; vajag efektivizēt ES finansēto lauksamniecības projektu auditu, jo ar cilvēkresursiem ne tuvu nav iespējams aptvert izmantotās platības un identificēt audzētās kultūras dabā. Šie ir tikai daži no vairākiem simtiem realizēto MI risinājumu, kurus "Crayon" palīdzējis ieviest saviem klientiem visā pasaulē.
Taču jāsaprot: lai nonāktu līdz dažādu MI rīku izmantošanai, jāsāk ar dažādu iesakņojušos mītu un paradigmu pārskatīšanu. Proti, mēs netiksim ne pie viena MI rīka bez pilnīgas vai daļējas resursu pārnešanas uz mākoņplatformām.
Mūsu izpratne pakāpeniski uzlabojas, taču, tikai izglītojot sevi un uzņēmējus par aktuālākajām un modernākajām IT tehnoloģijām, iespējām, ko tās spēj sniegt, ja esam spējīgi tās prasmīgi lietot, varam nonākt pie laba rezultāta. Šī brīža rezultāti rāda, ka vēl daudz darāmā.
