Pēdējā laikā arvien biežāk Latvijas jaunieši tiek iesaistīti naudas atmazgāšanas shēmās, kļūstot par tā saucamajiem “naudas mūļiem”. Jaunieši tiek ievilināti ar vieglas peļņas solījumiem, taču tas nereti noved pie nopietna soda un kriminālās pagātnes ieraksta biogrāfijā. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pēta nelikumīgās shēmas, kas darbojas Latvijā.
Tā saucamais "naudas mūlis" ir naudas atmazgāšanas shēmas dalībnieks, kurš ļauj izmantot savus bankas kontus, lai pārvietotu nelegāli iegūtu naudu. Noziedznieku mērķis šādi ir slēpt naudas izcelsmi, lai izmeklētājiem būtu grūtāk atklāt patieso ieguvēju. “Naudas mūļi” par to saņem nelielu samaksu.
Raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” divi jaunieši pastāstīja par savu pieredzi, kļūstot par "naudas mūļiem". Abus jauniešu pieķēra policija un abi jau saņēmuši sodu par savu iesaistīšanos nelikumīgajās shēmās. Artūram pašlaik ir 20 gadi, savukārt 19 gadus vecais Jurijs par “naudas mūli” kļuva jau 16 gadu vecumā.
Shēma ir diezgan vienkārša: "Naudas mūlis" atļauj izmantot savu bankas kontu, tajā tiek ieskaitīta nauda, ko izņem no bankomāta. Naudas lielākā daļa tiek atdota organizatoram, bet "mūlis" saņem nelielu kompensāciju.
Visbiežāk naudu no bankomātiem izņem vēlos brīvdienu vakaros un pusnaktī. "Lai mazāk būtu risks, ka atsauks un banka paspēs kaut kā noreaģēt. (..) Interesanti, kāpēc pusnakts. Tad jau nostrādā divu diennakšu naudas limiti. Ja tu izņem, teiksim, 3000 līdz pusnaktij, un tev ir limits 3000, tad vienu minūti pēc pusnakts, tu jau atkal vari izņemt 3000," skaidro Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietniece Solvita Sļadze.
Viena shēma, daudz iesaistīto
No kurienes šī nauda nāk?
Piemēram, krāpnieki izkrāpj naudu no upuriem, kuriem liek naudu pārskaitīt uz "naudas mūļa" kontu. Tālāk strādā starpnieki, kas organizē naudas nodošanu krāpniecības shēmas autoriem. Starpnieki no "naudas mūļa" paņem skaidro naudu un dodas pie vēl viena starpnieka – naudas mainītāja. Tālāk nauda tiek pārrēķināta, piemēram, kriptovalūtā, kas beigās nonāk shēmas autoru kriptovalūtas maciņos. Komisijas maksa tiek gan mūļiem, gan maiņas cilvēkam, gan visiem starpniekiem.
Viegla peļņa, sabojāta nākotne
Bankas šādiem aizdomīgiem darījumiem arvien biežāk pievērš uzmanību.
"Kopējais ziņojumu skaits, kas tiek sniegts Finanšu izlūkošanas dienestam, tas ir pieaugošs. Ir jāņem vērā, ka arī bankas pilnveido savas sistēmas, spēju noķert un ziņot par šādiem gadījumiem. Bankas arī sagatavo savā pusē tipoloģijas un scenārijus, kas par to liecina. (..) Satraucošākais jau ir tas, ka jauni cilvēki tiek izmantoti, kas, protams, ietekmē šo cilvēku tālāko nākotni, (..) iespēju veikt noteiktus darbus – strādāt bankā, finanšu iestādēs un arī citās iestādēs, kur ir ļoti svarīgs arī reputācijas aspekts. Pēc būtības varbūt kaut kādos lētticīgos darījumos tu vari sabojāt visu savu tālāko nākotni," skaidroja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.
Krimināla sodāmība nozīme arī dažādus darba ierobežojumus. Piemēram, nevar strādāt valsts pārvaldē, bankās, par policistu, nevar veidot militāru karjeru valsts armijā.
Policiste Solvita Sļadze norādīja, ka 16 gadus veci jaunieši nemaz nedomā par savu dzīvi 30 gados. Tikai vēlāk “naudas mūļi” saprot sekas, ko tas atstāj uz viņu dzīvi. Pēc kāda laika sodāmība dzēšas, taču ieraksts par faktu paliek.
Papildus tam, ja banka ir bloķējusi kontu, vairs to nevar atvērt. “Naudas mūļi” riskē sabojāt attiecības ar vairākām bankām.
"Man bija 16 gadi, es biju stulbs, es domāju: o, ātra nauda, viss ir legāli. Viņš man stāstīja: pat ja atbrauks no VID [Valsts ieņēmumu dienesta], būs kādi jautājumi no bankas, no VID, viss ir risināms, jo tas ir legāli. Viņš man stāstīja. Nebija vispār nekādas domas, ka var sanākt tā," raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” pastāstīja Jurijs.