Turpināšu jau iepriekš aizsākto tēmu, kurā daudzi bija sašutuši par to, ka cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma sasniegšanas joprojām atļauts vadīt automašīnas. Visiem taču ir zināms, ka, sasniedzot pensijas vecumu, ikviens vecūksnis pilnībā pazaudē spriestspēju un kustību koordināciju. Visi bez izņēmumiem. Bet mēs viņiem ļaujam turpināt vadīt vairākas tonnas smagas nāves mašīnas.
Protams, pienācis laiks pielikt tam punktu. Būtu tikai loģiski, ja ikvienam, pārkāpjot 65 gadu vecuma slieksni, sava autovadītāja apliecība būtu jāpārgriež uz pusēm un par auto vadīšanu jāaizmirst. Tomēr domāju, ka ar to vēl ir daudz par maz. Vecie joprojām drīkst darīt pārāk daudz citu lietu, kas ir ne tikai traucējošas un kaitinošas normālajiem cilvēkiem, bet pat potenciāli bīstamas viņiem pašiem un apkārtējiem.
Pirmkārt jau darbs. Vai tad tik vecs vispār vēl spēj normāli pastrādāt? Nu labi, varbūt vēl kaut kādus vienkāršos darbus, kas neprasa pārāk lielu fizisku vai garīgu piepūli, kā arī neapdraud pārējo sabiedrību. Piemēram – tirgot ābolus.
Bet pie mums pensionāri strādā pat skolās un bērnudārzos un māca mūsu bērnus. Vienīgā labā ziņa šeit ir tāda, ka, par laimi, vecums nav lipīgs. Bet citādi – ko tieši tik veci cilvēki var iemācīt mūsu atvasēm? Viņi taču ir ne tikai dzimuši, bet arī lielāko daļu sava mūža pavadījuši padomju laikos. Viņiem nav ne jausmas, kā darbojas mūsdienu pasaule.