Kā kopš atvēršanas klājies Ventspils zinātnes centram VIZIUM? (3)

Kādas iespējas apmeklētājiem piedāvā VIZIUM?

Pamatlieta, ko centrs piedāvā apmeklētājiem, ir izglītojošā ekspozīcija – vairāk nekā 80 eksponātu, tai skaitā dažādas radošās darbnīcas un zinātnes šovi. VIZIUM galvenais uzdevums ir ar ekspozīcijas, radošo darbnīcu un zinātnes šovu palīdzību izglītot bērnus par zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku (visu četru kopums saīsināti – STEM), norādīja Kroņkalne.

Tā kā Ventspilī IKT nozare jau gandrīz 10 gadus ir apzināts attīstības virziens, arī zinātnes centra tapšanas procesā tas bija svarīgs faktors – eksponātos VIZIUM centrā vairāk kā citos līdzīgos centros ir izmantotas dažādas informācijas tehnoloģijas, skārienjutīgie ekrāni, projekcijas, virtuālā realitāte, simulatori u.c.

Centra direktore stāsta: "Kopumā apskatāmas septiņas galerijas, no kurām lielākā daļa atrodas lielajā ekspozīciju zālē, savukārt viena galerija "Mazajiem pētniekiem", kas ir paredzēta centra mazākajiem apmeklētājiem – bērniem līdz sešu gadu vecumam, ir izdalīta atsevišķi."

Paralēli ekspozīcijām un izglītojošiem eksponātiem regulāri tiek organizētas tehniski radošās darbnīcas, zinātnes šovi, svētkiem vai notikumiem veltīti tematiski pasākumi. Īpaši pasākumi tiek organizēti tieši pieaugušo auditorijas iesaistei.

Apmeklētāju skaits un tendences

Pusotra gada laikā VIZIUM centru apmeklējuši aptuveni 240 tūkstoši cilvēku. Kā stāsta Kroņkalne, tas centram ir patīkams pārsteigums, jo sākotnēji plānots, ka gadā (12 mēnešu periodā) tas varētu uzņemt ap 80 tūkstošiem apmeklētāju. Tomēr jau pirmajos sešos mēnešos VIZIUM bija viesojušies vairāk nekā 100 tūkstoši apmeklētāju, savukārt līdz centra pirmajai dzimšanas dienai to bija apmeklējuši gandrīz 160 tūkstoši.

Lielākā daļa interesentu ir Latvijas iedzīvotāji, bet centru apmeklē arī ārvalstnieki, visvairāk lietuvieši, jo sevišķi vasarā. Daudz braukušas arī skolēnu grupas no Lietuvas, jo viņiem pagaidām vēl šāda zinātnes centra neesot.

Kāda ir VIZIUM centra nozīme Latvijas izglītības sistēmā?

Kroņkalne norāda, ka tas ne tikai VIZIUM, bet arī pārējiem Latvijā izveidotajiem zinātnes centriem ir sāpīgs jautājums. "Gan vēl pirms, gan arī pēc centra atvēršanas aktīvi esam strādājuši, lai šādi zinātnes centri iegūtu savu vietu Latvijas izglītības sistēmā."

Šobrīd Latvijā ir pieci zinātnes centri, no kuriem četri ir tapuši viena projekta ietvaros, piesaistot norvēģu finansējumu, – Ventspilī, Liepājā, Cēsīs un Daugavpilī. Piektais centrs atrodas Rīgā – RTU Zinātkāres centrs "Futurimo".

"Katrs esam atvērušies citā laikā, katram ir nedaudz cits novirziens, kā virsmērķi saglabājot STEM jomas attīstību, bet kopumā mēs visi esam zinātnes centri ar vienotu izglītojošo zinātnes mērķi. Visiem izstrādātajiem eksponātiem klāt ir pievienotas mācību programmas par visdažādākajām tēmām – tehnoloģijas, fizika, matemātika, vēsture, ģeogrāfija, sports un citas. Protams, skolām tas viss liekas saistoši un aktuāli, jo Latvijā pirms tam šādu centru nebija. Bija jābrauc vai nu uz Tartu, vai Poliju. Skolas brauc un apmeklē, taču diemžēl tas viss sanāk maksas pakalpojums, ko lielākoties sedz skolēnu vecāki," stāsta Kroņkalne.

"Pagaidām nav izstrādāts mehānisms, lai valsts vai pašvaldības varētu atbalstīt zinātnes centru apmeklējumu skolām. Mums norvēģu projektā, kur bijām četras pašvaldības, ir laba lieta – atsevišķs finansējums, ar kura palīdzību varam skolām apmaksāt ceļa izdevumus līdz mums. Projekts vēl tiek realizēts līdz 2024. gada aprīlim, tāpēc skolām vēl ir iespēja izmantot šo projekta finansējumu, bet tālāk gan šāda finansējuma vairs nebūs," atklāj VIZIUM direktore.

Šobrīd valstij nav mehānismu, kā zinātnes centru apmeklējumu skolām padarīt vienkāršāku vai lētāku, norāda Kroņkalne. Viņa stāsta, ka visi pieci zinātnes centri aktīvi strādā pie tā, lai tiktu izveidota Latvijas Zinātnes centru asociācija. Tas tiek darīts galvenokārt ar mērķi, lai zinātnes centru balsis un viedoklis tiktu sadzirdēts.

"Tas, ko mēs šogad aktīvi stāstījām, ka ir Kultūras ministrijas radītā programma "Latvijas skolas soma". Šī programma jau ir vairākus gadus, un skolas pie tās ir pieradušas, zina, kā aktivitātēm pieteikties, kā saņemt finansējumu. VIZIUM centrā ir septiņas audiovizuālās programmas par dažādām mākslas un kultūras tēmām, ko esam šajā programmā iekļāvuši. Gan centri, gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, gan nozares pārstāvji jau vairākus gadus aktīvi runā par to, ka jauniešu vidū ir jāveicina interese par STEM," stāsta Kroņkalne. "Tāpēc aicinājām, lai programmā "Latvijas skolas soma" iekļauj arī STEM aktivitātes, kas jau ir pieejamas. Burtiski tikko esam saņēmuši ziņu, ka uz nākamajā gadā varētu tikt piešķirti līdzekļi, kas paredzētu STEM aktivitāšu apmeklēšanu, ļoti ceram, ka tas tiešām tiks realizēts," norāda VIZIUM centra direktore.

VIZIUM mērķi atvēršanas brīdī un vai izdevies tos piepildīt

Viens no iemesliem, kāpēc Ventspilī tika veidots zinātnes centrs, bija iedzīvotāju un tūristu intereses vairošana par Ventspili ārpus vasaras sezonas.

"Ir svarīgi, lai tad, kad beidzas vasara, neiestājas tukšums un klusums. Tas bija viens no būtiskiem pilsētas apsvērumiem, kāpēc sāka domāt par šāda centra izveidi. Tagad gan rudenī un ziemā, gan pavasarī pirms mācību gada noslēguma skolas aktīvi uz Ventspili dodas mācību ekskursijās, tātad šis mērķis ir izpildīts," stāsta Kroņkalne.

Tāpat Ventspils ir izstrādājusi IKT nozares attīstības stratēģiju, šogad tapusi arī Digitālās transformācijas stratēģija, kopā ar visdažādākajām citām pilsētas programmām un aktivitātēm, VIZIUM kļuvis nozīmīgs spēlētājs ne tikai Ventspils izglītības sistēmā, bet arī valsts mērogā.

"Tagad mums galvenais ir nepazaudēt interesi un aktualitāti. Jau šobrīd strādājam pie tā, lai esošos eksponātus attīstītu un ieviestu jaunus. Pēc projekta nosacījumiem esošā ekspozīcija vismaz piecus gadus ir jānodrošina, bet mums ir iespēja attīstīt saturu, uzlabot tehnoloģijas – to arī iespēju robežās darām," stāsta VIZIUM direktore.

Kādi ir VIZIUM plāni tuvākā un tālākā nākotnē?

VIZIUM centram jau kopš veidošanas un atvēršanas brīža ir saraksts ar to, ko tas vēlas iekļaut papildus un attīstīt. "Mēs braucam arī skatīties, ko citi centri ir izveidojuši. Tāpat vācam vēl jaunas idejas klāt, tāpēc sanāk, ka strādājām visās frontēs – vācam idejas, domājam, kā dabūt līdzekļus centra ikdienas uzturēšanai un izaugsmei. Šobrīd ar pieejamajiem līdzekļiem mazās lietas varam attīstīt un uzlabot," stāsta Kroņkalne.

Bet ir dažādi struktūrfondi un pārrobežu programmas, kurām var pieteikties, un pērn jau tas ticis darīts. "Lai paveiktu kaut ko lielu un grandiozu, ir nepieciešami ievērojami līdzekļi, it sevišķi tehnoloģiju jomā," stāsta Kroņkalne.

"Bet, kaut arī maziem solīšiem, mēs ejam uz priekšu – jau šogad ir veiktas vairākas izmaiņas, radītas simulatoriem jaunas vides, kā arī drīzumā būs pieejams viens jauns eksponāts vides zinību jomā.

Arī šī eksponāta ideja radās tieši no skolu pieprasījuma – Latvijā ir plaši attīstījies ekoskolu tīkls, un skolas arvien biežāk lūdz nodrošināt izglītojošās nodarbības un radošās darbnīcas par vides tēmu. Tādēļ šogad esam aktīvi strādājuši tieši šajā virzienā, ir izstrādātas vairākas izglītības programmas, radošās darbnīcas vides jomā, un tagad būs arī eksponāts. Tādā veidā arī jāturpina."