Latvijai ir vajadzīga enerģētikas stratēģija nākamajiem 25 gadiem, aģentūrai LETA uzsvēra Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS), kurš ceturtdien Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Politiķis norādīja, ka uzaicināt prezidentu uz sarunu bija "Apvienotā saraksta" frakcijas iniciatīva. Kulbergs atzīmēja, ka viņš aizstāv tautsaimniecības uzņēmējdarbības vidi, tāpēc viņš vērsa Valsts prezidenta uzmanību uz to, ka tikmēr, kamēr Latvija atrodas enerģētikas krustcelēs, mums joprojām nav enerģētikas stratēģijas.
"2022.gada pēdējā kvartālā bija 22% inflācija, gala inflācija sasniedza 17,6%. Lielākā ietekme uz inflāciju bija gāzei un ar to saistītajai enerģētikas sadaļai. Tieši enerģētika bija pamats augstajai inflācijai, kuras sekas mēs izjūtam arī patlaban. Tas "iegrieza" spirāli, ka valdībai bija nekavējoties jānāk ar risinājumiem, kā kompensēt energoresursu cenu pieaugumu uzņēmējiem un iedzīvotājiem," sacīja politiķis.
Kulbergs skaidroja, ka tā rezultātā palielinājās algas un šo tendenci var novērot arī tagad. Līdz ar to Latvija uz Eiropas fona ir kļuvusi nekonkurētspējīga, radot nopietnas problēmas Latvijas uzņēmumiem, kuri eksportē. Šie uzņēmumi bija spiesti pārkvalificēt savu darbību. Uzņēmumi ar savu produkciju starptautiskajā tirgū nevar būt konkurētspējīgi un ir jāmaina sava darbība.
"Tas viss ir tādēļ, ka mums nav enerģētikas stratēģija. Stratēģijas vakuumu 15 gadus ir noteikusi Krievijas ietekme. Šī gada maijā ar manu iniciatīvu Saeimā notika Enerģētikas stratēģijas konference, kurā iesaistījās arī bijušais Valsts prezidents Egils Levits. Rinkēvičam ir jākļūst par stratēģijas krusttēvu un jāvirza to kā prioritāti gan valdībā, nosakot kursu, gan arī starptautiski," skaidroja Kulbergs.
Rinkēvičs Kulbergam apliecināja, ka arī viņu uztrauc šis jautājums. Politiķis uzsvēra, ka enerģētikas stratēģijai ir jābūt prioritātei, jo Latvija ir nonākusi enerģētikas krustcelēs, kādas iepriekš nav bijušas. Šis ir pārmaiņu laiks, tāpēc mums ir jāpārkārto visa enerģētikas joma, jo tas ir īpaši svarīgi arī no drošības viedokļa.
"Tā ir mūsu drošība, mums ir jābūt pašpietiekamiem un neatkarīgiem no fosilajiem resursiem, gāzes. Turklāt 2025.gadā mums ir jāatslēdzas no BRELL elektroapgādes loka. Prezidentam norādīju, ka šis jautājumus pārāk kūtri tiek virzīts uz priekšu," sacīja politiķis.
Prezidenta un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas priekšsēdētāja sarunā izskanēja iespēja, ka arī nākamgad varētu notikt Enerģētikas konference, kas kalpotu kā turpinājums pirmajai, bet jau ar konkrētiem darāmajiem darbiem.
Kulbergs uzsvēra, ka valstisko dokumentu hierarhijā neeksistē enerģētikas stratēģijas dokuments. Ir Latvijas Nacionālais attīstības plāns, kas ir lielais valsts plānošanas dokuments, taču tajā praktiski nevar atrast gandrīz neko par enerģētiku. Valstī, pēc Kulberga paustā, ir pieņemts, ka galvenais enerģētikas dokuments ir Klimata un enerģētikas plāns, kas nav Latvijas dokuments, bet gan Briseles.
Politiķis skaidroja, ka šis plāns vienotā sistēmā apvieno klimata mērķus un šādā veidā sinhronizē mērķus starp valstīm. Turklāt tas ir plāns, nevis stratēģija. Kulbergs uzsvēra, ka tā nav stratēģija, kas parāda Latvijas ambīcijas un plānus nākamajiem 25 gadiem.
Prezidents un politiķis bijuši vienisprātis, ka jautājums par stratēģiju nav atraujams no Baltijas kolēģu plāniem, tāpēc Latvijai ir jāizveido sava stratēģija redzējums. Kulbergs prezidentam norādīja, ka pirmajā Enerģētikas konferencē starp visām Saeimas frakcijām tika parakstīts memorands. Prezidenta ieskatā, šis jautājums jāuztur dienaskārtībā Saeimā.
