Kā EURIBOR kāpums ir ietekmējis kreditēšanas tirgu?

"Atskatoties uz pēdējiem gadiem, mums visiem ir nācies nepārtraukti pielāgoties jauniem apstākļiem un neparedzētām pārmaiņām, tāpēc vairumam prioritāte šogad ir bijusi stabilitātes saglabāšana. Banku darbība ir cieši saistīta ar ekonomikas norisēm valstī, tāpēc arī mums šis ir izaicinošs laiks un 2023.gads ir nesis vairākus zīmīgus notikumus," sacīja Varesa.

Tostarp viņa norādīja, ka būtiska ietekme uz ekonomiku bija EURIBOR likmju kāpumam, kas šogad ir piebremzējis, bet ne apstādinājis kreditēšanas tirgus aktivitāti. EURIBOR likme šogad pirmo reizi 15 gadu laikā pārsniedza 4% atzīmi, taču jaunākās prognozes liecina, ka nākamā gada beigās tās varētu nokristies jau zem 3% robežas.

Vienlaikus Varesa piebilda, ka, neraugoties uz augsto inflāciju un arī strauji pieaugošajām procentu likmēm, klienti šogad ir labi tikuši galā ar kredītu atmaksu par uzņemtajām saistībām un netiek novērots pieaugums grūtībām norēķināties par uzņemtajām saistībām.

"Tomēr politiķi, uzskatot, ka ikvienam mājokļa kredītņēmējam nepieciešams atbalsts, ir nonākuši pie lēmuma noteikt kredītiestādēm speciālu nodevu, no kuras kredītņēmējiem tiks izmaksātas kompensācijas. Taču tas gan nozares, gan Eiropas Centrālās bankas skatījumā ir neefektīvi, pirmkārt, tāpēc, ka atbalsts nav mērķēts tiem klientiem, kuriem tiešām varētu būt nepieciešama palīdzība, bet gan visiem, turklāt lielāks ieguvums no tā būs turīgākajiem klientiem, kam ir lielāki kredītu atlikumi un lielāki procentu maksājumi. Otrkārt, šāda nodeva atstās ietekmi uz kreditēšanu un nenāks par labu Latvijas reputācijai investoru acīs," sacīja Varesa.

Tāpat viņa atzīmēja, ka nākamgad paredzamas arī vēl citas likuma izmaiņas, ko banka vērtē pozitīvi - hipotekāro kredītu pārkreditēšana varētu tikt padarīta vienkāršāka, ātrāka un lētāka, kā arī tiktu atcelts hipotekāro kredītu reklāmas aizliegums.

"Latvijā šobrīd ļoti reti tiek izmantota iespēja pārkreditēties - tikai 2% no tiem kredītņēmējiem, kas no pārkreditēšanas varētu gūt finansiālu labumu, ir mainījuši banku. Šīs likumu izmaiņas dotu iespēju klientiem atrast sev izdevīgāko piedāvājumu un vienkāršotā veidā nomainīt banku. Turklāt piedāvātās likuma izmaiņas varētu arī aktivizēt banku konkurenci par klientu piesaisti un pozitīvi ietekmēt mājokļu tirgu, taču tas nebūs grūdiens būtiskai kreditēšanas izaugsmei, jo to ietekmē daudzi faktori, piemēram, valsts ekonomiskā izaugsme, mājokļu piedāvājums, klientu vajadzības, ienākumu līmenis," stāstīja Varesa.

Tāpat viņa norādīja, ka šogad atsevišķās nozarēs uzņēmumiem neklājās viegli, un uzņēmēji joprojām ir piesardzīgi ar attīstības plāniem. "Nākamais uzņēmējiem, visdrīzāk, būs gads, kad nostabilizēties, nevis piedzīvot ievērojamu izaugsmi, un, pēc mūsu mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju aptaujas datiem, redzams, ka būtiskākie iemesli tam ir augstā inflācija, enerģijas un degvielas cenas, kā arī ģeopolitiskā situācija. Tomēr daudzi Latvijas uzņēmēji uz nākamo gadu raugās samērā optimistiski - trešdaļa uzņēmēju plāno paplašināt savu biznesu un vēl trešdaļa nākamgad sagaida pārdošanas apjoma pieaugumu," klāstīja Varesa.

Viņa arī atzīmēja, ka ekonomisti prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamika nākamgad būs labvēlīgāka nekā 2023.gadā, taču uz strauju izaugsmi nevar cerēt - ekonomika, visticamāk, augs par apmēram 1,5%.

Tāpat Varesa minēja, ka šogad būtiski augusi interese par noguldījumiem. Pēc bankas datiem, privātpersonu uzkrājumu apmērs ir dubultojies, un sagaidāms, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk. "Krāšana kopumā ir paradums, ko veicina ekonomiskā stabilitāte, finansiālo zināšanu un iemaņu veicināšana, dažādi ekonomiski stimuli, piemēram, nodokļu atvieglojumi," viņa piebilda.

"Luminor Bank" filiāles Latvijā vadītāja arī norādīja, ka Latvijā tiek pilnveidots Valsts fondēto pensiju likums - no šā gada jaunie pensiju otrā līmeņa dalībnieki vairs netiek novirzīti uz konservatīvajiem, bet aktīvajiem pensiju plāniem, tādējādi paaugstinot iespēju uzkrāto kapitālu būtiski palielināt. Savukārt no nākamā gada vidus pensiju pārvaldītājiem būs jāinformē klienti, vai izvēlētais ieguldījumu plāns atbilst vecumam.

"Ja 2022.gads finanšu tirgos bija grūts, tad 2023.gads jau izskatās labāk. Svārstības finanšu tirgos ir normāla parādība, un kritumiem seko kāpumi. Jāatceras, ka pensiju ieguldījumi ir jāvērtē ilgtermiņā - pensijas kapitāls tiek uzkrāts vairāku gadu desmitu laikā," piebilda Varesa.

Tāpat viņa piebilda, ka jau vairākus gadus banku dienaskārtībā ir jautājumi, kas saistīti ar vides aizsardzību, sociālo atbildību un korporatīvo atbildību. Finanšu iestādes aktīvi mudina uzņēmējus īstenot dažādus ar vides aizsardzību un energoefektivitātes uzlabošanu saistītus pasākumus un nākamgad to darīs vēl aktīvāk.

"Paredzams, ka nākamgad uzņēmējiem, kas vēlēsies saņemt finansējumu, būs arvien vairāk jādomā par ilgtspējas jautājumiem saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām, kas palīdzēs definēt, kādi projekti un aktivitātes ir uzskatāmas par ilgtspējīgām un veicina klimata mērķu sasniegšanu," teica Varesa.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā. Banku kontrolē ASV investīciju kompānija "Blackstone".