/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2024/01/06/15817964t1hfc5c.jpg)
6. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalījās Ziemassvētku kauju 107. gadadienas atceres brīdī Ložmetējkalnā.
Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki.
Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam.
Šajās kaujās krita daudz strēlnieku, taču vienlaikus tās cēla tautas nacionālo pašapziņu un apliecināja latviešu spēju aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību. Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916.gada 23. līdz 29.decembrim pēc vecā stila jeb no 1917.gada 5. līdz 11.janvārim pēc jaunā stila.
6. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī apmeklēja Latvijas skautu un gaidu ziemas nometni "Baltais vilks 2024" Ložmetējkalnā, kur tikās ar nometnes dalībniekiem, piedalījās vakarēšanā un pārrunāja skautu un gaidu vērtības.
Video: Zemessargu zvēresta un jaunsargu svinīgā solījuma ceremonija Ziemassvētku kauju muzejā
Prezidents arī piedalījās Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargu zvēresta un jaunsargu svinīgā solījuma ceremonijā Ziemassvētku kauju muzejā Valgundes pagastā, Jelgavas novadā. Vēlāk E. Rinkēvičs pieminēja Pirmajā pasaules karā kritušos karavīrus, tostarp latviešu strēlniekus, kuru mirstīgās atliekas šodien tika pārapbedītas Silinieku brāļu kapos.