Valsts prezidents un Aizsardzības ministrijas vadība uzskata, ka pamazām militāro ražošanu izdosies iekustināt ar jaunās SIA "Valsts aizsardzības korporācijas" izveidi. Viens no tās uzdevumiem būs palīdzēt vietējiem uzņēmumiem attīstīties. Kā arī ar Eiropas naudu veidot rūpnīcu 155 milimetru artilērijas lādiņu ražošanai.
Tomēr vajadzību mūsu armijai ir daudz. Turklāt ir kāds būtisks ieroču veids, no kā lietošanas Latvija ir atteikusies. Tās ir kājnieku mīnas.
Pirms nepilniem 20 gadiem Latvija pievienojās Otavas līgumam. Tas aizliedz pirkt, glabāt un izmantot kājnieku mīnas. Bet, redzot kā šobrīd Krievija karo Ukrainā, militāristi rosina šo lēmumu pārskatīt.
Militāristi saka - mīnas ir lēts, bet efektīvs ierocis, kas traucē pretiniekam izvērst straujus uzbrukumus. Ja prettanku mīnu laukus, kas sprāgst tikai, ja virs tā atrodas tanki vai cita smagā tehnika, papildina ar kājnieku mīnām, to attīrīšana ir apgrūtināta. Ja Krievija saprot, ka mums šo ieroču nav, jo Otavas līgums tās neļauj pat glabāt armijas noliktavās, viņu uzbrukuma stratēģijai tas nāktu tikai par labu.
Otavas līgumu parakstījušas 166 valstis. Tas radās pēc kājnieku mīnu nekontrolētās izmantošanas Dienvidslāvijā un Āfrikā, kur cieta un mira daudz civiliedzīvotāju. Latvija, kamēr nebijām NATO dalībvalsts, vairākus gadus pievienošanos novilcināja, jo pret šādu soli iebilda armija. Tomēr starptautiskais spiediens bija ievērojams un Saeima 2006.gadā nobalsoja par.
Kuluāros par iespēju Latvijai no līguma izstāties diskutēts jau vairākus gadus.
