Aizvien lielāks iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem, trūks darbinieku ar profesionālo vidējo izglītību, bet pārāk daudz būs to, kuri studējuši sociālās, komerczinības vai humanitārās zinības. Tā liecina Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Kāds īsti izskatās Latvijas darba tirgus un kas ir tas, ko šī valdība vēlas izdarīt? Evikas Siliņas vadītā valdība šonedēļ beidzot apstiprināja savu rīcības plānu. Un tajā vairāki punkti atvēlēti jautājumiem, kas saistīti ar aizvien jūtamāko darbaroku trūkumu. Atbildīgie ministri sola, ka šoreiz mēģinājumi saplānot un padarīt pieejamu darba spēku Latvijas uzņēmumiem būs daudz veiksmīgāki nekā iepriekš.
Uzņēmumu grupas “Baltic Restaurant” vakanču saraksts mēdz izstiepties vairākos desmitos, bet atrast darbiniekus ir aizvien grūtāk, jo īpaši Rīgā. Ēdināšanas biznesā strādājošais uzņēmums apkalpo arī skolas un dažādas iestādes visā Latvijas teritorijā, nodarbinot ap tūkstoš cilvēku šeit, kā arī ap septiņiem simtiem Igaunijā. Vakanti parasti ir ap četriem procentiem darbavietu, līdzīgi arī kaimiņos. Uzņēmuma valdes locekle Kristīne Riemere atzīst, ka darbiniekus atrast ar katru gadu kļūst aizvien sarežģītāk.
Viņi visbiežāk darbiniekus atrod, piesaistot no citām nozarēm, un palīdzot ar pārkvalifikāciju, ja nepieciešams. Mēģinājumus atrast darbiniekus starp tiem, kas šobrīd vispār nav darba tirgū, esot gluži vai kā pērļu zvejošana. Var paveikties, bet var arī neizdoties.
“Tas nav neiespējami, bet šie cilvēki bieži vien, kā jau minēju, ir ilgstoši izkrituši no darba tirgus, taču tā darba kultūra, vai varbūt kaut kādas sociālas problēmas, kas seko līdzi, kaut kāda finanšu plānošana, ar ko nav tikuši galā, tad tās ir tās sekas, ko uzņēmēji, vai nu viņi var risināt… Un ja cilvēki atnāk pieci, tad nu divi mēs ceram, ka mēs viņu spēsim adaptēt, kvalificēt atbilstoši mūsu uzņēmuma vajadzībām. Tomēr neesam atmetuši cerību, jo nav jau variantu,”
stāsta Riemere.
Šobrīd nestrādājošo cilvēku aktīvāka iesaistīšana darba tirgū ir tieši viens no veidiem, kā īstermiņā plāno uzlabot darbaspēka pieejamību. Tā darba tirgū varētu iesaistīt ap 70 tūkstošiem cilvēku.
Šobrīd uz 880 tūkstošiem strādājošo ir 60 tūkstoši reģistrētu bezdarbnieku un vēl 442 tūkstoši ekonomiski neaktīvo cilvēku, tai skaitā aptuveni 15 tūkstoši jaunieši, kuri ir vecāki par 15 gadiem, bet nestrādā un nemācās, arī studenti, pensionāri un citas grupas.
Taču kopā ar šo uz pēdām min arī nākamās problēmas, kas saistīts ar prognozētajām darba prasmēm nākotnē.
“Tās prognozes ir, ka līdz 2030.gadam mums būs 300 000 cilvēki ar nepietiekamām prasmēm, lai būtu konkurētspējīgi šīs dienas darba tirgū. Un tā ir lieta, kas ir jārisina un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību kopumā, tempus, tos tempus, kādā veidā darba vide attīstās, ir jāsaprot, ka mācīšanās mums būs visa mūža garumā, lai mēs varētu iekļauties darba tirgū,”
atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku iesaistīšana darba tirgū valdības rīcības plānā nosaukta par “sudraba ekonomiku” un tās veicināšanai paredzēs arī atbalsta programmas. Politiķi sola arī daudz precīzāk nekā līdz šim mērķēt izglītību pieaugušajiem.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS):
“Tas, kas ir nepieciešams arī apmācībām, gan tiem, kam ir zemākas izglītības kvalifikācijas celšana nepieciešama, gan mēģinājums iesaistīt vairāk arī ilgstošos bezdarbniekus, cilvēkus ar invaliditātēm, jo pirmām kārtām mums jāpaņem tas darbaspēks, kas mums šobrīd ir. Bet tur nav tikai darba tirgus prognozēšanas, tur, protams, ir arī nodokļu sistēmas nepieciešamas izmaiņas attiecībā uz nodokļu nomaksu, uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu. Jo, piemēram, cilvēki ar invaliditāti, viņš, iespējams, nevar visu dienu strādāt, viņam ir nepilna laika darbs, bet nodokļi jānomaksā par visu minimālo.”
Viens no pirmajiem darbiem būs zem viena – Ekonomikas ministrijas - jumta apvienot visu darba tirgus prognozēšanu. Gan īstermiņa, tas ir – kā tikt pie darbiniekiem jau tagad (to šobrīd veic LM padotā Nodarbinātības valsts aģentūra), gan ilgtermiņa. Tas ietver arī prognozes par to, kas strādās pēc gadiem divdesmit, attiecīgi virzot arī izglītības ceļu. Un šo visu pārraudzīs izveidotā Cilvēkkapitāla attīstības padome, kuras vadībā ir ekonomikas, labklājības un izglītības ministri.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla pārvaldības jautājumos Jānis Salmiņš:
“Tā mūsu ambīcijas, mēs veidojam šo valsts pasūtījumu, šo pieprasījumu gan balstoties analītikā un Latvijas, teiksim tā, vidēja un ilgtermiņa attīstības vajadzībām, gan, protams, arī uzklausot uzņēmējus, uzņēmēju organizācijas un viņu vajadzības (..) Tātad primāri valsts attīstība, primāri Latvijas iedzīvotājiem lielāki ienākumi, labākas darbavietas, un, protams, pārstrukturējot darba tirgu, arī mums jārēķinās, ka būs šie deficīti un jārunā par migrācijas jautājumiem.”
Šobrīd darbadevējiem jau ir atvieglotas iespējas ievest darbaspēku no trešajām valstīm, lielāku uzsvaru uzliekot uz pašu darbadevēju atbildību. Tagad šī normas ieredzēts papildināt ar precīzākām sankcijām pret uzņēmējiem, kuri pieķerti pārkāpumos saistībā ar viesstrādnieku uzaicināšanu. Šobrīd nosacītā melnajā sarakstā ir 80 uzņēmumi.
“Mēs vairāk liegumus īstenībā dodam tiem, kuri ir uzaicinājuši un tas darbinieks šeit uzturas, bet viņam nemaksā darba algu - tādu, kādu ir paredzēts viņam maksāt. Tie ir tie, pret kuriem mēs visvairāk vēršamies. (..) Darba devēja uzdevums ir informēt, ka ir noticis tā, ka darbinieks ir pazudis, piemēram, tas nav izslēgts, bet tāpēc tas nenozīmē, ka darba devēju mēs uzreiz iekļausim sarakstā, kurš nevar aicināt, nē, noteikti nē,”
skaidro PMLP priekšniece Maira Roze.
Visbiežāk pārkāpumi konstatēti būvniecības un kravu pārvadājumu nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Šīs nozares arī visbiežāk izmanto viesstrādniekus.
Latvijā ik gadu ieved ap divdesmit tūkstošiem viesstrādnieku, visbiežāk darba atļaujas izsniegtas Uzbekistānas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas un Indijas iedzīvotājiem. Šajā statistikā neparādīsies tie, kuri formāli ievesti kādā citā valstī un komandēti strādāt uz Latviju. Ne reti to dara, lai apietu Latvijas prasību viesstrādniekam maksāt vidējo algu valstī, kas ir 1373 eiro, neatkarīgi no jomas, kurā cilvēks strādā.
Turpmāk paredzēts, ka viesstrādniekam būs jāmaksā vidējā alga nozarē. Ekonomikas ministra ieskatā arī pēc prasību maiņas un birokrātijas mazināšanas viesstrādnieku skaitam nevajadzētu būtiski mainīties. “Bet tas uzņēmējiem kļūs daudz pieņemamāks un īpaši tiem uzņēmumiem, kuriem tas ir ļoti svarīgi, un tas nav noslēpums - mums ir eksportējoši uzņēmumi, kuri nevar palaist vienu otru ražošanas līniju, jo viņiem vietējā darbaspēka vienkārši nav, un tad nu šādiem vajag palīdzēt. Tam risinājumam ir jābūt,” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Latvijā šobrīd bezdarbs ir ap sešiem procentiem, kas liecina par saspringtu darba tirgu, taču arī tajā var slēpties vēl rezerves, jo citās Eiropas valstīs bezdarbs ir vien pāris procentu.