Igaunijas un Somijas elektroenerģijas sistēmu operatori “Elering” un “Fingrid” turpina meklēt “EstLink 2” starpvalstu kabeļa bojājuma vietu. Pagaidām valsts elektroenerģijas sistēma darbojas bez pārtraukumiem un piegādes drošums nav apdraudēts, taču strāvas apjoms, ko Igaunija saņem no Ziemeļvalstīm, ir ievērojami sarucis.
Naktī no ceturtdienas uz piektdienu notika “EstLink 2” energokabeļa, kas savieno Igauniju un Somiju, darbības traucējumi. Bojājuma cēlonis pagaidām nav zināms, un piektdien eksperti to nespēja noteikt. Darbi turpināsies nedēļas nogalē, sestdien paziņoja valsts uzņēmuma “Elering” preses dienests.
Kad būs skaidrs pārtraukuma cēlonis un tā novēršanas laiks, sistēmas administratori par to ziņos, izmantojot “Nord Pool” enerģijas biržas steidzamos tirgus ziņojumus/UMM.
“Bieži vien bojājuma vietu ir grūti atrast, bieži vien tā ir vienkārši nemanāma. Tas nozīmē, ka izskatās, it kā viss ir normāli un darbojas. Lai atrastu problemātisko vietu, var paiet vairākas nedēļas. Ne tik sen līdzīgs kabelis sabojājās starp Lietuvu un Zviedriju. Pagāja vairākas nedēļas, līdz tika atrasts bojātais posms. Mēs ceram, ka mums tas izdosies ātrāk,” piektdien sacīja “Elering” valdes priekšsēdētājs Kalle Kilks.
Arī strāvas kabeļa remonts var aizņemt līdz pat vairākiem mēnešiem ilgu laiku. Tomēr elektroenerģija no Ziemeļvalstīm Igaunijā joprojām ir lētākā. Kad abi elektroenerģijas kabeļi “EstLink 1” un “EstLink 2” darbojas pilnā režīmā, to kopējā jauda ir 1000 megavati stundā. Tagad, kamēr kabelis nav atjaunots, Igaunijā nonāk tikai 300 megavati stundā.
“Protams, tas nozīmē, ka mums būs jātiek galā ar to, kas mums ir līdz šim, ņemot vērā visu pašreizējo situāciju ar “EstLink 2” energokabeli. Tas var nozīmēt, ka tuvākajās dienās elektroenerģijas cenas var pieaugt,” skaidroja Klimata ministrijas vicekanclers enerģētikas jautājumos Timo Tatars.
Valsts uzņēmums “Eesti Energia” gan apgalvo, ka šoreiz nav jābaidās no elektrības cenu kāpuma, jo bojājums elektrolīnijas kabelim radies pirms nedēļas nogales. Šajā laikā elektroenerģijas patēriņš parasti samazinās. Turklāt no Somijas joprojām Igaunija saņems 50 procentus no ierastā elektroenerģijas daudzuma.
“Mēs ražosim elektroenerģiju šeit, Baltijā: Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Mēs iedarbinām visas savas degslānekļa ražotnes, kas būs nepieciešamas, lai segtu šo deficītu. Tāpēc mēs neuztraucamies par to, ka nebūs elektroenerģijas,” sacīja “Eesti Energia” energoproduktu vadītājs Armēns Kasparovs.
Pagaidām Igaunijas elektroenerģijas sistēma darbojas bez pārtraukumiem un piegādes drošums nav apdraudēts.
Sestdien elektroenerģijas cena maz atšķiras no piektdienas cenām. To pozitīvi ietekmē salīdzinoši siltais laiks, kas kopā ar pietiekami stipru vēju palīdz ražot zaļo elektroenerģiju.
