Facebook lielu atsaucību guvis apgalvojums, ka Latvija jaunos elektriskos vilcienus no uzņēmuma Škoda nopirkusi krietni dārgāk nekā Čehija un Slovākija (kas ierakstā saukta par Slovēniju). Kā pamatojums pievienotas mediju ziņas, taču nav ņemts vērā, ka Čehijas pirktie vilcieni ir daudz mazāki un vienkāršāki, savukārt izmantotajā avotā par Slovākiju patiesībā teikts, ka vairums vagonu nevis pirkti jauni, bet atjaunoti. Līdz ar to šos darījumus pēc izmaksām vien nav iespējams korekti salīdzināt.
Facebook lielu atsaucību guvis apgalvojums, ka Latvija jaunos elektriskos vilcienus no uzņēmuma Škoda nopirkusi krietni dārgāk nekā Čehija un Slovākija (kas ierakstā saukta par Slovēniju). Kā pamatojums pievienotas mediju ziņas, taču nav ņemts vērā, ka Čehijas pirktie vilcieni ir daudz mazāki un vienkāršāki, savukārt izmantotajā avotā par Slovākiju patiesībā teikts, ka vairums vagonu nevis pirkti jauni, bet atjaunoti. Līdz ar to šos darījumus pēc izmaksām vien nav iespējams korekti salīdzināt.
Latvija 2019. gada vidū parakstīja līgumu ar Čehijas transportbūves uzņēmumu Škoda Vagonka par 32 elektrovilcienu iepirkumu, un pirmie vilcieni sāka pasažieru pārvadājumus pērn decembra vidū. Pirkuma līguma kopējā summa ir nepilni 256 miljoni eiro.
Ierakstā teikts:
“Latvijas vagonkas pret Slovēnijas iepirktajām vagonkām. Latvijai kā vienmēr 1,5 reizes dārgāk. Veiksmes zeme Latvija.”
Tam pievienots ekrānuzņēmums, kurā savukārt rakstīts:
“Slovēnijas iepirkums uz 52 vagoniem (65 miljoni eur līgums). Latviešu iepirkums 128 vagoni – 256 miljoni. Uz Slovēnijas fona – 130 vagoni izmaksātu 162 miljonus. Kas ir uz 1,5 mazāk nekā mums.”
Kā informācijas avots tajā izmantots šis Slovākijas portāla Teraz raksts, kurā gan runāts par Slovākiju, nevis Slovēniju. Tajā patiesi minēts 65 miljonu eiro ieguldījums 52 reģionālo vilcienu vagonos. Taču rakstā lasāms, ka no tiem tikai 17 pirkti jauni, savukārt pārējie 35 ir modernizēti vecie vagoni. Turklāt 65 miljoni ir nevis viens līgums, bet kopējā summa par vairākiem iepirkumiem, kuros turklāt neparādās uzņēmuma Škoda Vagonka vārds. Sīkāka informācija par šo 65 miljonu eiro izlietojumu atrodama šeit, savukārt šeit redzams, kādā veidā vairākus gadu desmitus vecie vagoni tiek atjaunoti. Līdz ar to nav nekāda pamata izmantot šos skaitļus, lai teiktu, ka Latvija vidēji par vienu vagonu maksājusi 1,5 reizes vairāk nekā Slovākija.
Kontekstam jāpiebilst, ka Slovākija no Škoda nesen ir nopirkusi arī 25 pavisam jaunus elektrovilcienus par kopējo summu 160 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka viens vilciens izmaksājis vidēji 6,4 miljonus eiro, kamēr viens Latvijas pirktais elektrovilciens – vidēji 8 miljonus. Re:Check lūdza skaidrojumu uzņēmumam Škoda.
Tās pārstāvis Jans Švehla rakstiskā atbildē skaidroja, ka šos pirkumus nav iespējams salīdzināt, tikai balstoties uz kopējo samaksāto summu, jo atšķiras vilcienu dizains, tehniskās specifikācijas un aprīkojums. No 25 Slovākijai pārdotajiem vilcieniem 12 ir ar četriem vagoniem (106 m gari ar 343 sēdvietām) un 13 – ar trim vagoniem (80 m gari ar 247 sēdvietām). Savukārt visi Latvijas nopirktie vilcieni ir 109 metrus gadi un katrā ir 436 pasažieru sēdvietas. Tātad Latvijas vilcieni kopumā ir daudz lielāki un ietilpīgāki, līdz ar to līgumu summas salīdzinājums vien nedod pamatu pieņemt, ka Latvija būtu pārmaksājusi.
Rakstam pievienotajā ekrānuzņēmumā redzama saite arī uz šo rakstu. Tas vēsta par vilcieniem, ko no uzņēmuma Škoda plāno pirkt Čehija. 2020. gada novembrī Škoda informēja par līgumu, kas paredz Čehijai piegādāt līdz 60 jaunus elektrovilcienus par kopējo summu 9,6 miljoni eiro.
Škoda pārstāvis Švehla Re:Check skaidroja, ka Čehijas pirktie vilcieni sastāv no 2 vai 3 vagoniem un šajos vilcienos ir attiecīgi 160 un 240 vietas. Tie arī esot zemāki un šaurāki par Latvijas pasūtītajiem. “Čehijas vilcieni izskatās gandrīz pēc “tramvajiem”, salīdzinot ar Latvijas vilcieniem,” norādīja Švehla. Tāpat atšķiroties, piemēram, garantijas nosacījumi, kas noteiktām detaļām Latvijas gadījumā esot līdz 15 gadiem, savukārt Čehijā – ne vairāk par pieciem. Ar Latviju noslēgtais līgums arī paredzot piegādāt ne tikai pašus vilcienus, bet arī papildu rezerves daļas un noteiktu remonta aprīkojumu. Tātad arī šajā gadījumā līguma summas vien neļauj salīdzināt darījumus un runāt par pārmaksāšanu.
Secinājums: Apgalvojums, ka Latvija par jaunajiem vilcieniem vai vagoniem samaksājusi 1,5 reizes dārgāk nekā Slovākija un dārgāk nekā Čehija, balstīts uz nekorektiem datiem un līdz ar to ir nepamatots. Slovākijas gadījumā kā informācijas avots izmantota ziņa par modernizētiem, nevis tikai jauniem vagoniem. Savukārt Slovākijas jaunie vilcieni, kas pirkti lētāk nekā Latvijas, ir īsāki, tiem ir mazāk vagonu un pasažieru vietu. Daudz mazāki un līdz ar to ar Latvijas pirkumu cenas ziņā nesalīdzināmi ir vilcieni, ko no šī uzņemuma iepirka Čehija.
