Aukstajā gadalaikā allaž aktivizējas dažādi vīrusi. Pārsvarā tā ir saaukstēšanās, kā arī sezonālā gripa. Par cilvēka organisma īpatnībām un tam nepieciešamajām vielām, kas mums dod enerģiju un palīdz atvairīt vīrusu uzbrukumus, Ilonas Norietes sarunā ar ārstu, Latvijas farmācijas uzņēmuma Lotos Pharma vadītāju Kasparu Ivanovu.
Jūs noteikti ļoti labi pārzināt, kādas ir raksturīgākās vīrusu slimības, it sevišķi tagad, ziemas laikā, kad visapkārt plosās dažādas infekcijas, ieskaitot gripu.
No vīrusiem, protams, nav pasargāts neviens. Mēs zinām, ka samazinātas vai vēl neattīstītas imunitātes procesu dēļ mazi bērni saslimst biežāk, savukārt pieaugušajiem šīs saslimšanas novērojamas daudz retāk.
Ne vienam vien rodas ne tikai šis jautājums, kāpēc mēs inficējamies ar vīrusiem, bet arī – kāpēc viens saslimst, bet otrs ne.
Mums bieži šķiet, ka imunitāte darbojas kā viens atsevišķs orgāns, kas nodrošina aizsardzību, un, ja mēs uzlabosim tās darbību, tad viss būs kārtībā. Tomēr, runājot par imunitāti, ir jāsaprot, ka tā ir visa organisma atbildes reakcija. Tēlaini izsakoties, tā līdzinās šaha spēlei, pie kuras galda nosēžas organisms ar vīrusu un savā starpā noskaidro, kurš ir stiprāks un ieņems vadošo lomu.
Vispirms jāņem vērā, ka vīruss īstenībā nevar izdzīvot bez saimnieka šūnas. Vienīgi pēdējie, jaunākie vīrusi ir pielāgojušies dzīvot un saglabāt savu aktivitāti bez saimnieka šūnas līdz pat deviņām līdz desmit stundām. Protams, pastāv arī aktīvās vielas un tādas epidemioloģiskās aizsardzības lietas kā roku mazgāšana un sejas maskas, kas vīrusam vispār neļauj nonākt organismā. Nespējot iekļūt organismā, vīruss netiek arī šūnā, kas ir pirmā un vislielākā uzvara.
Uz kādiem akcentiem vajadzētu likt uzsvaru, lai uzvarētu šajā “šaha spēlē”?
Kad organisms ir saņēmis vīrusa triecienu un vīruss nonāk šūnā, tas uzreiz cenšas sākt vairoties. Ja mums ir spēcīgs organisms, kas satur aktīvās vielas, tas spēj apturēt šī vīrusa vairošanos. Tā jau ir otrā lielā uzvara. Tas nozīmē – lai mēs uzveiktu šos vīrusus, organismam ir jābūt spējīgam sniegt adekvātu atbildi. Tas nenozīmē, ka mēs uzlabojam vai stiprinām imunitāti, dažreiz varbūt pat ir labāk, ja imunitātes reakcija ir lēnāka. Šajā gadījumā ir ļoti svarīgi, lai mūsu organismā būtu pietiekami daudz aktīvo vielu, kuras spēj pasargāt visus imunitātē iesaistītos orgānus, un tie savukārt varētu nodrošināt nepieciešamo labvēlīgo atbildes reakciju. Tajā piedalās gan asins šūnas, gan aknas, kauli utt. Tur ir vesela virkne iesaistīto, kuri pārstāv organismu pie šī “šaha galda”. Protams, ja mums kāds ķēdes posms ir vājāks vai kaut kā pietrūkst, arī kopējā reakcija nav tik spēcīga un izredzes uzvarēt samazinās.
Kas dod spēku imūnsistēmai, lai, mums nonākot saskarē ar vīrusu, tas neiemājotu organismā? Kādas vielas nostiprina mūsu organismu, palīdz imūnsistēmai būt stiprai – vitamīni, aukstas peldes, fiziskās aktivitātes, pastaigas svaigā gaisā?
Pie imūnsistēmas ir jāpieskaita arī olbaltumvielas, kas tiek ražotas, lai nodrošinātu adekvātu imūno atbildi. Tāpat, lai mēs uzveiktu šos vīrusus, ir nepieciešams, lai organismā būtu pietiekami spēcīgs enerģijas avots. Tādēļ ir vajadzīgs pareizs un sabalansēts uzturs, kas ietver arī svarīgākās vielas imūnsistēmas efektīvas darbības nodrošināšanai. Tās definējuši amerikāņu zinātnieki un iekļāvuši ASV iznākušajās vadlīnijās. Starp tām kā pirmie jāmin divi vitamīni – visiem labi zināmais C vitamīns, kā arī D vitamīns. Taču šīm D vitamīna devām jābūt pietiekami lielām, kas sasniedz 4000 vienības dienā, un bieži vien aptiekā nemaz tik daudzus produktus ar nepieciešamo D vitamīna saturu nevaram iegādāties. Nākamā svarīgā viela ir kvercetīns, kuru savulaik dēvējām par PP vitamīnu. Šis augu izcelsmes flavonoīds ir viens no aktīvajiem Vidusjūras diētas komponentiem, kas palīdz ne tikai uzveikt vīrusus, bet arī labi noder papildu enerģijas iegūšanai sportistiem. Kvercetīns palīdz arī asinsvadu, sirds veselības stiprināšanā un būs lietderīgs visiem, kuriem nepieciešama kāda papildu palīdzība. Ja minētās trīs vielas organismā ir pietiekamā daudzumā, tās noteikti palīdzēs ķermenim stāties pretī vīrusiem. Bet jāņem vērā vēl viena lieta – ja vīrusi nonāk organismā, tie vairojas un veido toksīnus, kuri ir jāsavāc. Amerikāņu zinātnieki ir pierādījuši, ka viena no vielām, kas labi savāc toksīnus un izvada no organisma, ir miega hormons melatonīns. Protams, ļoti svarīgi arī mēreni pastaigāties svaigā gaisā vai ievērot savu ierasto dienas enerģijas patēriņu. Neko pārmērīgu, bet katram veselam cilvēkam vajadzētu dienā veikt septiņus līdz desmit tūkstošus soļu. Protams, ja viņš vakar necik nav kustējies, šāds daudzums nākamajā dienā var radīt arī pārslodzi. Bet, raugoties uz vidējo Latvijas iedzīvotāju, kas katru dienu grib būt vesels un pirms tam ir nodarbojies ar aktivitātēm, vajadzētu ievērot sekojošas lietas – 45 minūtes svaigā gaisā, pareizs uzturs un pilnvērtīgs septiņas līdz astoņas stundas ilgs miegs, kas nepieciešams organisma resursu atjaunošanai.
Kādus nosacījumus vēl vajadzētu ievērot? Varbūt pat nelielas infekcijas gadījumā nevajadzētu iet uz darbu, jo pastāv risks aplipināt arī savus kolēģus? TVNET lasītāju aptaujā tikai ceturtā daļa cilvēku atzīst, ka saslimšanas gadījumā paliek mājās, bet vairums (60%) to dara tikai dažreiz.
Kā jau minēju, ir cilvēki, kuri jūt vīrusa klātbūtni un tā cenšanos ievilināt dziļāk savā spēlē. Protams, šādos brīžos lieti noderēs vecās, tradicionālās siltās zāļu tējas, tām vīrusu laikā noteikti vajadzētu būt mājās. Tās dod labu stimulu brīžos, kad mums šķiet vēsi vai jūtams tāds kā drebulis, un tās ļoti labi sasilda. Protams, mājās jābūt siltām zeķēm un ideālā gadījumā istabas temperatūrai vajadzētu būt no 21 līdz 23 grādiem. Ja ir aizdomas par vīrusu, nevajadzētu arī pārforsēt ar fiziskām aktivitātēm un iešanu uz sporta treniņu labāk atlikt. Bieži vien jauni cilvēki domā – nekas traks, man nelielas iesnas, aiziešu uz sporta zāli un nākšu atpakaļ. Šādos gadījumos tomēr sevi jāierobežo. Runājot par iešanu uz darbu – to noteikti labāk nedarīt. Tas būtu pareizi attiecībā pret saviem kolēģiem un uzņēmumu, kurā mēs strādājam, lai pasargātu no saslimšanas citus. Darba dienas parasti norit slēgtās telpās, un, lai gan jaunajos birojos bieži vien ir ierīkotas modernas, ar HEPA filtriem aprīkotas ventilācijas sistēmas, tomēr daudzviet vecākos birojos tādu nav, un arī ne visiem rekuperatoriem šādas filtrēšanas iespējas paredzētas. Tādējādi, aizejot uz darbu sasirgušiem, mēs vienkārši sagādājam tieši tādus pašus pārsteigumus arī citiem un sēdinām viņus pie vīrusa “šaha galda”.
Bet, lai paši būtu gatavi vīrusu uzbrukumam, mājās jābūt C vitamīnam, ļoti noderīgs būtu arī D vitamīns 4000 vienību lielā devā, kā arī kvercetīns. Ungāru zinātnieks, kas dzīvo Amerikā, pat saņēma Nobela prēmiju par saviem atklājumiem. Tā ir vērtīga viela, kas nodrošina gan toksīnu savākšanu, gan arī neļauj vīrusam vairoties. Ideāli, ja mūsu organismā ir vielas, kas savāc šos toksīnus, jo tieši to iedarbības rezultātā paaugstinās mūsu ķermeņa temperatūra un veidojas organisma krasā aizsargreakcija. Tāpēc, ja mums ir minētās aizsargājošās vielas, arī gana silta vide un sabalansēts uzturs, kas nerada radikālas izmaiņas, un arī skābekli mēs uzņemam pietiekamā daudzumā, tad esam daudz labākās pozīcijās, sākot šo “spēli” ar vīrusu. Mēs esam gatavi stāties tam pretī un izdarīt pirmos gājienus, iegūstot iniciatīvu. Protams, gadās īpaši agresīvi vīrusi, un mēs nevaram zināt, kāds ir konkrētais paveids, ar ko esam sastapušies, un dažreiz tas var mūs uzveikt. Tad mājās noderēs arī temperatūru pazeminošie līdzekļi, jo brīžos, kad temperatūra ir augsta, mēs ļoti slikti jūtamies un arī sirdsdarbība ir ātrāka, nepieciešama papildu palīdzība. Ja temperatūra kāpj augstāk par 38,5 grādiem, mūsu organisms ir novājināts un nespēj tik jaudīgi cīnīties ar vīrusiem, tad jāizmanto attiecīgi medikamenti, kas pazemina temperatūru un uzlabo pašsajūtu.
Aptauja rāda, ka vitamīnus regulāri lieto tikai mazliet vairāk par pusi (54,7%) iedzīvotāju, bet vēl 40% lieto tos dažreiz. Kāds tam varētu būt izskaidrojums, un kā pārliecināt cilvēkus vairāk rūpēties par savu veselību?
Es domāju, ka īstenībā tas ir ļoti labs rādītājs. Vērtējot globāli, puse jau tagad rīkojas pareizi. Tas nozīmē to, ka ir jaunieši un arī citi, kas uzskata, ka viņu veselība ir stipra un nekas nevar notikt. Rādītājs nav slikts, bet paralēli vajadzētu izskaidrot, kas notiek ar organismu un kā tas labāk var sagatavoties cīņai ar vīrusiem. Teiksim, dabā ir ļoti daudz vērtīgu produktu, kas satur veselībai svarīgas vielas – kaut vai citrons, cidonija, arī ingvers. Daudziem mājās ir saldētas ogas, vēl ir arī ķiploks ar savām īpašībām, plūškoka sula un citas veselībai noderīgas dabīgas vielas. Cilvēki noteikti par tām zina, pēdējos gados šīs informācijas ir uzkrāts daudz. Es domāju, šādi rezultāti kopumā nav slikti. Jo vairāk cilvēku izpratīs, kā saglabāt savu veselību, izvairīties no saslimšanas un kā var ātrāk atveseļoties, jo labāki būs rezultāti. Neviens negrib slimot. Domāju, ka tuvākajos gados šis cipars noteikti paaugsies.
Kā pārliecināt cilvēkus vairāk rūpēties par savu veselību?
Ja es uzkāpšu uz tribīnes pilsētas augstākajā tornī un dziedāšu skaistu dziesmu par to, ka vajag vairāk rūpēties par savu veselību, droši vien neviens neņems mani par pilnu, it sevišķi, ja nebūšu ļoti populārs dziedātājs. Tikai rūpīgi skaidrojot un parūpējoties, lai katrs no tiem, kas lasa, klausās vai arī darbojas savā sociālajā vidē, saņem pareizu informāciju, domāju, ir vienīgais veids, kā mēs varam pārliecināt cilvēkus pareizāk rīkoties. Jo veselāks ir Latvijas iedzīvotājs, jo daudz lielāku vērtību viņš dod sabiedrībai. Mēs ļoti labi redzam, kādā ģeometriskā progresijā aiziet vīrusa saslimšana, piemēram, ja lidmašīna atlido no kaut kādas agresīvu vīrusu skartās vietas. Jo mēs vairāk mācīsim pareizāk uzvesties un adekvāti rīkoties šādā situācijā, domāju, tas ir vienīgais veids, kā mums panākt labāku sabiedrības veselības stāvokli.
Ja ir gadījies saslimt, kuras no aktīvajām vielām sniegs ātrāku pozitīvu efektu?
Runājot par infekcijām, jāņem vērā, ka tās var būt ne tikai vīrusu, bet arī baktēriju un sēnīšu izraisītas. Lēmumus pieņemt šādā situācijā ir speciālistu kompetence. Bieži vien gadās tā, ka dažreiz mēs nemaz neatšķiram vīrusa infekciju no bakteriālas infekcijas, jo sākumā var būt vienādi simptomi – augsta temperatūra, lauž kaulus. Skaidrs, ka vīrusa infekcija sākas straujāk, temperatūra ir lielāka, bet tajā pašā laikā šī infekcija ir īsāka. Bakteriālai infekcijai nepieciešams pat veikt speciālas analīzes, lai noteiktu, ar kādu baktēriju ir notikusi inficēšanās. Temperatūra bieži ir daudz mazāka, taču saslimšanas laiks ir ilgāks. Bakteriālo un sēnīšu infekciju gadījumā jāskatās individuāli, kā rīkoties, lai mēs uzveiktu šos nevajadzīgos atnācējus. Runājot par vīrusu infekcijām, viens no labākajiem risinājumiem ir vakcinācija, kas noteiktām sabiedrības grupām, īpaši senioriem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, ir ļoti svarīga un vēlama. Tādā veidā mēs sevi pasargājam no konkrētā vīrusa ienākšanas organismā. Kā nākamie ieroči ir jau minētie C un D vitamīni, kvercetīns, melatonīns – aktīvās vielas, kas ļoti labi palīdz organismam aizsargāt sevi. Tās dod papildu spēku neielaist vīrusus šūnā un neļaut tiem vairoties, kā arī palīdz izvadīt no organisma toksīnus.
Es vēl nepieminēju mikroelementus, arī tie ir ļoti svarīgi. Arī Amerikas vadlīnijās ir iekļauts viens mikroelements, kas Latvijā nav tik labi pazīstams, bet visur Ziemeļeiropā to jau gadiem lieto, un tas ir cinks. Tas arī ir viens no tiem elementiem, kam vajadzētu būt mājās. Tā patēriņa deva nav liela, bet sniegtais efekts ir ļoti labs. C un D vitamīni, kvercetīns, cinks un melatonīns līdz ar to ir vieni no efektīvākajiem ieročiem cīņā pret vīrusiem. To nepieciešamības un lietošanas ieteikumi nāk no speciālistiem, kuri ir apkopojuši vairāk nekā 100 tūkstošus saslimšanas gadījumu un analizējuši, ko šie pacienti lieto un kāds ir bijis konkrētās infekcijas rezultāts. Tā ir uz pierādījumiem balstīta aktīvo vielu kombinācija. Tās uzdevums ir panākt, lai mūsu organisms ir gatavs stāties pretī vīrusam, izspiestu to ārā un neļautu tam uzkundzēties.
Ja pareizi saprotu, tad visu piecu elementu kopēja darbība sniegs vislabāko pozitīvo efektu?
Vīrusa uzbrukuma gadījumos pret to jācīnās trīs stadijās. Vispirms ir svarīgi neielaist vīrusus organismā. Ja to neizdodas paveikt, tad jākavē vīrusa vairošanās ķermeņa šūnās. Trešajā stadijā jāpalīdz organismam atbrīvoties no toksīniem. Attiecīgi no šiem uzdevumiem izriet arī elementu lietošana. Pirmajā stadijā visnoderīgākie būs kvercetīns un C vitamīns. Vīrusa vairošanos piebremzēs D vitamīns, cinks un kvercetīns, savukārt toksīnu izvadīšanā lielākā loma ir D vitamīnam, melatonīnam un kvercetīnam. Parasti gan visi elementi sadarbojas un papildina viens otru, tādēļ sasirgušajiem nav īpašas vajadzības eksperimentēt ar noteiktu kārtību.
Kāds ir jūsu kā dabas vielu ražotāja viedoklis – vai Latvijas iedzīvotāju pirmajai izvēlei vajadzētu būt Latvijā ražotiem produktiem? Vai mūsu organisms vairāk ir piemērots tieši tam, kas aug mūsu valstī?
Neapšaubāmi, jo mēs esam savas vides daļa. Augi, kuri aug mums apkārt, ir visvajadzīgākie, mūsu organisms tos vislabāk saprot un māk pielietot. Tie ir bijuši šeit kopā ar mums jau simtiem, tūkstošiem gadu, nāk no mūsu senču senčiem. Mēs pie tiem esam pieraduši, un tās ir lietas, ko mums vajag. Protams, to var attiecināt ne tikai uz tādiem dabas produktiem kā maize vai piens, ko ražojam mūsu laukos, bet Latvijā ir arī ļoti daudz labu farmācijas ražotāju. Arī šajā gadījumā jāizvēlas Latvijas produkti, jo mēs gan sekojam līdzi pasaules tendencēm, gan mākam saražot tieši to, ko pašiem vajag. Gan lielākie, gan arī pārējie Latvijas ražotāji ir ļoti labi aprīkoti ar jaunāko aparatūru un piedalās dažādās izstādēs. Izvēloties Latvijas preci arī farmācijā, daudz vairāk naudas ienāk
Latvijas kopējā budžetā. Jo Latvijas farmācijas firmām ir savi ražošanas cehi, kuros strādā daudzi cilvēki, bet iepakojumu mēs pasūtām no citām Latvijas firmām. Tādēļ iesaistīto cilvēku ir daudz vairāk, un mēs nodrošinām darbu patiešām diezgan lielam skaitam darbinieku. Latvijā farmācija ir tiešām ļoti labā līmenī. Mēs varbūt neesam tik spilgti un nemākam tik skaļi reklamēties, kā to dara ārzemju firmas, bet es domāju, ka tā prece, ko mēs saražojam Latvijā, ir ļoti augstā līmenī. Nav noslēpums, ka Latvijas lielie farmācijas milži eksportē savu preci uz vairāk nekā 70–80 valstīm, dažiem šis skaitlis sasniedz 100. Tas nozīmē to, ka mēs mākam strādāt, mūsu prece ir atzīta un pieprasīta, un tādēļ arī iesakām izmantot Latvijā ražotos produktus.
Paldies par interesanto sarunu!
***
Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
