Infografika ⟩ Latvijai šogad prognozē Baltijas valstīs otro straujāko izaugsmi

EK jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 1,7%.

Tā gan ir sliktāka prognoze par EK novembrī paredzēto, kad tika sagaidīts Latvijas IKP pieaugums 2024.gadā par 2,4%.

Vienlaikus ceturtdien publiskotajās ziemas prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā palielināsies par 2,7%.

EK norāda, ka, saskaņā ar tās aplēsēm Latvijas ekonomika pērn samazinājās par 0,6%, kas ir lielāks kritums, nekā tika gaidīts rudens prognozēs. Šis kritums skaidrojams ar lejupslīdi pērnā gada pirmajos divos ceturkšņos un ļoti mērenu atlabšanu otrajā pusgadā. Iedzīvotāju patēriņa izdevumu un eksporta kāpums 2023.gadā būtiski palēninājās, taču investīcijas un valsts izdevumi ievērojami pieauga. Komisija prognozē, ka atalgojuma pieauguma temps 2024.gadā palēnināsies, taču tas joprojām atbalstīs iedzīvotāju patēriņa izdevumu kāpumu, jo tiek gaidīts būtisks inflācijas kritums.

Straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK šogad sagaida Lietuvā, valsts IKP pieaugot par 2,1%. Nākamgad komisija sagaida, ka Lietuvas IKP palielināsies par 3%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad lēsta 2,4% apmērā.

Savukārt attiecībā uz Igauniju EK sagaida, ka šogad IKP pieaugs par 0,6%, taču nākamgad palielināsies par 3,2%. EK vērtējumā, inflācija Igaunijā šogad veidos 3,2%, bet 2025.gadā tā samazināsies līdz 1,9%.

EK ziemas ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 0,9%, bet nākamgad būs pieaugums par 1,7%. EK vērtējumā, eirozonas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos attiecīgi 0,8% un 1,5%.

Inflācija ES šogad prognozēta 3% apmērā, bet nākamgad tā samazināsies līdz 2,5%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 2,7% un 2,2%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visās ES dalībvalstīs, bet straujākais tiek sagaidīts Maltā (+4,6%), Rumānijā (+2,9%), Kiprā (+2,8%) un Polijā (+2,7%). Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā šogad prognozēta vien 0,3% augšupeja, bet vēl vājāka izaugsme gaidāma vien Zviedrijā – par 0,2%.

EK atzīst, ka jau 2022.gada nogalē ES ekonomika bija zaudējusi dinamiku, un kopš tā laika ekonomiskā aktivitāte ir stagnējusi, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspējas kritumu, ārējā pieprasījuma samazināšanos, monetārās politikas izmaiņas un fiskālā atbalsta daļēju atcelšanu 2023.gadā. Tāpēc ES ekonomika 2024.gadu iesākusi vājāka, nekā gaidīts iepriekš. Taču vienlaikus kopš rudens prognožu publiskošanas novērojamas arī pozitīvas tendences, jo sevišķi attiecībā uz inflāciju. EK sagaida, ka enerģijas cenas turpinās samazināties, tādējādi palīdzot ES daļēji atgūt enerģētikas krīzes dēļ zaudēto konkurētspēju.

Atbilstoši EK ziemas ekonomikas prognozei ES ekonomikā šogad turpināsies samērā lēna izaugsme 0,9% apmērā, bet nākamgad ekonomiskās izaugsmes temps pieaugs līdz 1,7%, atzīmēja EK izpildviceprezidents un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Dombrovska padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 1,7%, pārsniedzot ES vidējo izaugsmes tempu. Salīdzinājumam, Igaunijā šogad tiek prognozēts 0,6% ekonomikas pieaugums, bet Lietuvā – 2,1%, norādīja Dombrovskis, piebilstot, ka Latvijā šogad tiek prognozēta samērā strauja inflācijas samazināšanās – līdz 2,2%, kas būs zem ES vidējā inflācijas līmeņa – 3%.

Dombrovskis skaidroja, ka zemāka inflācija un tālākais algu pieaugums veicinās privāto patēriņu, kas pagājušā gadā bija piebremzējies. Latvijā ekonomikas izaugsmi veicinās arī ES fondu finansētās investīcijas, tai skaitā ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna ietvaros, norādīja Dombrovskis.

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.