Vai pirms Ķirša Rīga ielu remontos ieguldīja tikai miljonu eiro gadā? (1)

Re:Check
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Re:baltica

Jautāts par bedrainajām Rīgas ielām, galvaspilsētas mērs Vilnis Ķirsis (Jaunā vienotība) atkal atsaucas uz pagātni. Pēc Ķirša teiktā, iepriekš ielu remontā ieguldīti tikai viens līdz divi miljoni eiro gadā, bet viņa laikā šis finansējums daudzkārt palielināts. Taču Ķirsis runā tikai par vienu darbu kategoriju – ielu remontu ar asfaltbetona vienlaidus ieklāšanu bez būvprojekta. Viņš noklusē, ka arī iepriekš ievērojams finansējums ieguldīts cita veida ielu remontdarbos, tostarp seguma atjaunošanā ar būvprojektu.

Ķirsi 15. februārī iztaujāja Latvijas Radio 4. Žurnāliste Rīgas mēram norādīja uz bedrainajām ielām un piebilda, ka ceļu remonta budžets ir ļoti liels – 35 miljoni eiro. Ķirsis esot teicis, ka vajag vēl vairāk, un LR4 žurnāliste jautāja, kāpēc nepietika naudas.

Ķirsis atbildēja:

“Mums jāpaskatās vēsturē. Kad es atnācu un sāku atbildēt par infrastruktūru, tam tērēja vienu līdz divus miljonus eiro gadā. Faktiski 40 – 50 reizes mazāk nekā bija nepieciešams. Manā laikā izdevās pacelt līdz desmit un vairāk miljoniem.“

Ķirsis par infrastruktūru sāka atbildēt pēc 2020. gada domes ārkārtas vēlēšanām. Pirmoreiz ar līdzīgu apgalvojumu viņš nāca klajā pirms nepilna gada, tobrīd vēl būdams vicemērs. Toreiz gan dažādos medijos, gan reklāmas materiālos viņš stāstīja, ka 2017. un 2018. gadā (tātad toreizējā mēra Nila Ušakova (Saskaņa) laikā) ceļu remontos ieguldīts vidēji tikai viens miljons eiro, bet tagad šī summa tiekot audzēta līdz 15 miljoniem.

Foto: Ekrānšāviņš

Re:Check jau toreiz jautāja Ķirsim un RD, kāpēc viņš neņem vērā 2017. un 2018. gadā veiktos ielu seguma atjaunošanas darbus. Piemēram, 2018. gadā dome ziņoja par seguma atjaunošanas darbiem trīs maģistrālajās ielās kopumā četru miljonu eiro apmērā. 2017. gadā dome informēja, ka plānotās seguma periodiskās atjaunošanas izmaksas ir 12 miljoni eiro.

Pirms gada pašvaldība atbildēja, ka darbi dalāmi vairākās kategorijās: “Ielas regulāra asfaltēšana kā satiksmes infrastruktūras uzturēšanas darbu veids būtiski atšķiras no ielas pārbūves, kas iekļauj arī projektēšanu, apakšzemes komunikāciju maiņu, labiekārtošanu (soliņi, atkritumu urnas utt.)”. Pārbūves projektos asfalta klājums esot tikai viena sastāvdaļa.

Tagad Rīgas mēra Ķirša pārstāve Elīna Bīviņa atsūtīja apkopotu informāciju par to, cik katrā gadā kāda formāta darbi veikti.

 

Tajos redzams, ka brauktuvju seguma remontdarbi ar vienlaidus ieklāšanas metodi tiešām veikti būtiski vairāk (2023. gadā plānoto darbu apjomu negatīvi ietekmējusi pret Satiksmes departamenta amatpersonām sāktā disciplinārlieta). Savukārt seguma atjaunošanā būvprojektu ietvaros ieguldītajā finansējumā Ķirša minētās milzīgās atšķirības nav. Kopējā ik gadu atjaunotā seguma platība Ušakova laikā bijusi mazāka, taču ne tik ievērojami, kā varētu noprast no tagadējā mēra teiktā. Būtisku atšķirību nav ceļu seguma apjomā, kas remontēts, lāpot bedrītes.

Secinājums: Rīgas mēra teiktais, ka pirms vairākiem gadiem ielu remontos Rīgā ieguldīts tikai viens vai divi miljoni eiro gadā, ir maldinošs. Tā ir taisnība tikai attiecībā uz vienu konkrētu un salīdzinoši vienkāršāku remontarbu veidu – brauktuvju seguma atjaunošanu ar asfalta vienlaidus ieklāšanu, neizstrādājot būvprojektu. Ķirsis noklusē, ka segums minētajos gados atjaunots arī būvprojektu ietvaros, darot to līdztekus pamatīgākiem ielu posmu remontdarbiem. Kopumā ielu seguma atjaunošanā ieguldītās summas pirms tam, kad Ķirsis uzņēmās atbildību par šo jomu, būtiski pārsniedza viņa minētos vienu vai divus miljoni eiro gadā.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu