Veselības aprūpes nozare Latvijā saskaras ar daudziem izaicinājumiem, tostarp nepietiekamu finansējumu, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un pacientu sūdzībām par pakalpojumu kvalitāti. Lai meklētu labākos risinājumus situācijas uzlabošanai, Latvijas Nacionālais veselības dienests (NVD) sadarbībā ar četrām Latvijas slimnīcām ir izveidojis digitālo inovāciju pilotprojektu platformu.
Sadarbība ir panākumu atslēga
Digitālo inovāciju pilotprojektu platforma "Open Health Labs" izveidota, lai savestu kopā perspektīvākos Latvijas un Eiropas agrīnas stadijas tehnoloģiju jaunuzņēmumus ar Latvijas veselības aprūpes nozari. Platforma darbojas kā tilts starp zinātniekiem, tehnoloģiju izstrādātājiem, ārstiem un pacientiem, veicinot sadarbību un jaunu ideju rašanos.
Platformas "Open Health Labs" darbības mērķi ir vairāki. Pirmais – veicināt Latvijas veselības aprūpes nozares digitalizāciju. Otrais – veicināt veselības aprūpes speciālistu izpratnes veidošanos par jaunu risinājumu ieviešanu.
"Inovācijas būtiski ietekmē pašu uzņēmumu iestāžu darbinieku efektivitāti un apmierinātību. Piemēram, situācijā, kad valsts saskaras ar augsti kvalificētu darbinieku trūkumu – sākot ar ārstiem un beidzot ar ierēdņiem –, jāmeklē veidi, kā atslogot esošo personālu. Mēdz būt tā, ka speciālisti bieži ir spiesti pavadīt laiku, veicot manuālas darbības, ko itin viegli iespējams automatizēt. Attiecīgi šo kvalificēto profesionāļu resursi kļūst vēl ierobežotāki – viņi pārstrādājas," skaidro Marija Ručevska, inovāciju vadības uzņēmuma "Helve" līdzdibinātāja.
Vienlaikus, veidojot inovatīvus risinājumus medicīnas nozarē, tiek dota iespēja arī vietējiem veselības nozares jaunuzņēmumiem ērtā veidā testēt savas idejas slimnīcu infrastruktūrā. Nereti kāds jaunuzņēmums jau veido risinājumu, kas slimnīcai ir tik ļoti vajadzīgs. Iespējams, ne tieši tādu, bet līdzīgu nepieciešamajam, attiecīgi, testējot šīs idejas reālā vidē, var secināt, ka jau gatavās iestrādes ir tikai nedaudz jāpielāgo. Savstarpēji sadarbojoties un pētot gan problēmas, gan iespējamos risinājumus, ir lielāka iespēja rasties kaut kam pilnīgi jaunam, par ko iepriekš neviens nebija iedomājies, bet kas ļoti labi kalpo kā šīs vai citas problēmas risinājums.
Ručevska uzsver, ka inovācijas ir ļoti vajadzīgas valsts sektora uzņēmumos, kur patērētājs ir sabiedrība, jo spēja radīt inovācijas nosaka vēlāk patērētāja saņemtā pakalpojuma kvalitāti un pārnesi uz lietotāja pieredzi. "Situācijā, kad valsts iestādēm vai uzņēmumiem nav kapacitātes vai fokusa pašiem nodarboties ar inovāciju radīšanu un pakalpojumu digitalizēšanu atbilstoši lietotāja pieredzei un/vai vajadzībai vai arī tā nav pamatprioritāte, nevajag no ieceres atteikties. Inovāciju ieviešanu iespējams virzīt un realizēt sadarbībā ar citiem," uzskata "Helve" līdzdibinātāja.
Kā tas strādā?
Ieinteresētās organizācijas no veselības aprūpes nozares definē savus izaicinājumus, bet pēc tam notiek jaunuzņēmumu atlase, kuri būtu gatavi piedāvāt risinājumus identificētajām problēmām. "Open Health Labs" programmā jaunuzņēmumu atlasi un konkrētu izaicinājumu kartēšanu problēmu vertikālēs veica uzņēmums "Helve".
Tika atlasīti jaunuzņēmumi gan no Latvijas, gan citām valstīm – kopumā pieteicās 29 valstu pārstāvji. "Prioritāte, protams, ir izaicinājumam atbilstošas komandas atrašana tepat, Latvijā. Tāpēc no Latvijas tika atlasītas gan idejas realizēt gatavās komandas, gan uzņēmumi, kas vēl ir savas idejas attīstīšanas agrīnā stadijā," stāsta Ručevska.
Jaunuzņēmumu atlasē sākotnēji tiek vērtētas komandas vispārīgās kvalitātes un atbilstība konkrētā izaicinājuma risināšanai. Tālāk tiek virzīti tikai tie atbilstošie jaunuzņēmumi, kas nonāk programmas nozares ekspertu rokās. Nozares eksperti savukārt vērtē citus aspektus – komandu, piedāvāto risinājumu, uzņēmuma ilgtspējību. Nākamajam posmam tiek virzīti tikai jaunuzņēmumi ar augstāko novērtējumu. Tad veselības nozares iestādes sniedz savu vērtējumu un atlasītie kandidāti tiek sarindoti, balstoties uz vēlmi un potenciālu sadarboties. Pēc tam notiek pušu iepazīšanās. Platformas pārstāvji atzīmē, ka pie detalizētas izaicinājuma risināšanas kopā ar ārstniecības iestādes pārstāvjiem tiek viens vai divi jaunuzņēmumi.
Nākamais posms ir praktiskais darbs, kura rezultāts ir tehnisko pilotprojektu izstrādāšana un ieviešana. Tajā ārstniecības iestādēm ir vēl svarīgāka loma kā iepriekš – lai kopīgi palīdzētu atrast un apstiprināt labākos risinājumus, iesaistās medicīnas personāls, pacienti un plašs ekspertu loks. Izmantojot dažādas metodes, ātri tiek analizētas jaunās idejas. Tik pat ātri tiek atrasti nederīgie risinājumi, jo nepieciešamos labojumus ir svarīgi veikt uzreiz, uzsver platformas pārstāvji. Un tikai pēdējais posms ir finansējuma piešķiršana – šajā gadījumā no valsts budžeta – un pilotprojekta "iedarbināšana".
NVD direktors Āris Kasparāns norāda, ka motivāciju slimnīcām deva tieši iespēja risināt esošās problēmas caur jaunu, citādu redzējumu. Līdz šim ārstniecības iestādes problēmu risinājumiem izmantoja klasisko ceļu – ir vajadzība, definējam konkrētas prasības, normatīvajā regulējumā meklējam prasību īstenotāju un gatavojam projekta rezultātu. "Taču klasiskais iepirkuma ceļš ne vienmēr sniedz vislabāko rezultātu. Tas mēdz būt smagnējs, maz elastīgs un pavisam noteikti neparedz pilotēšanas iespēju, kā to piedāvā inovāciju virziens," atzīst Kasparāns.
Jau četri veiksmīgi pilotprojekti
"Open Health Labs" pirmās programmas ietvaros 2022.gadā tika meklēti risinājumi septiņiem Latvijas medicīnas iestāžu definētiem izaicinājumiem, bet tālākai virzībai tirgū šobrīd ir nodoti četri. Tie visi ir pilotprojekta stadijā, taču katram ir definēts sasniedzamais mērķis. Nākamais solis būtu komerciāla sadarbība ilgtermiņā un vienošanās par pilnu risinājuma integrēšanu.
SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" meklēja risinājumu pacientu veselības stāvokļa svarīgāko dzīvības funkciju jeb vitālo rādītāju nepārtrauktas bezvadu uzraudzības ieviešanai. Slimnīcas un jaunuzņēmuma "Inicare" sadarbības rezultātā tapa automatizēta pacientu veselības monitorēšanas sistēma. Pilotprojekta fāzē tika testēta "Inicare Nura" tehnoloģija, ar kuru automātiski tiek vākti dati par sirdsdarbību, asinsspiedienu, skābekļa daudzumu piesātinājumu asinīs un ķermeņa temperatūru. Iegūtā informācija pilotprojekta laikā anonīmi tiks salīdzināti ar manuāli ievākto informāciju.
Mērķis ir automatizēt mērījumus, lai medmāsas iegūtu ievākto datu kvalitatīvu analīzi, kas nodrošinās papildu laiku ikdienā pacientu tiešajai aprūpei un vienlaikus arī ātrāku reakcijas laiku uz pacientu vajadzībām. Nākotnē vajadzētu būt tā, ka ar sensoriem būs iespējams monitorēt pacientu vitālos rādītājus visu diennakti – tas notiks automātiski, būtiski ietaupot medicīnas personāla laiku, jo rādījumi būs redzami māsu postenī monitorā. Sistēma fiksēs un signalizēs medicīnas personālam par būtiskām novirzēm šajos rādījumos. Tā kā rādījumi tiks ierakstīti un saglabāti, tos būs iespējams arī caurskatīt vēlāk, izdrukāt vai pievienot izrakstam.
Vēl viens šīs slimnīcas izaicinājums, kas tika risināts programmā – pacientu pārvietošanās un atrašanās vietas monitorēšanas sistēmas ieviešana. Uzņēmums "Intra Position" kopā ar SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" pārstāvjiem izveidoja pacientu precīzas atrašanās vietas noteikšanas sistēmu. Pilotprojekta laikā tika testēta ierīču jutība, lai varētu noteikt ne tikai pacientu atrašanos nodaļā vai ārpus tās, bet arī pat pacientu kritienus. Līdz ar to turpmāk slimnīcas personāls varēs ātrāk reaģēt, kad pacients ir tīši vai netīši nomaldījies slimnīcas telpās, pārvietojas pa iestādi vai sava veselības stāvokļa dēļ var izkrist no gultas un nodarīt sev kaitējumu.
VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" nolēma veidot digitālo platformu pacientu identificēšanas iespējai attālinātu konsultāciju veikšanai un notikušo attālināto vizīšu uzskaitei. Latvijas jaunuzņēmums "Medon" palīdzēja izveidot pacientu attālināto konsultāciju sistēmu.
Arī Daugavpils Reģionālā slimnīca vēlējās izveidot digitālu platformu – specifisku risinājumu onkoloģijas nodaļai slimnīcas pacientu veselības un veikto terapijas datu uzskaitei un analīzei. Jaunuzņēmums "Dynaccurate" izveidoja onkoloģisko pacientu zāļu aprites sistēmu. Līdz ar to Daugavpils Reģionālās slimnīcas onkoloģijas nodaļa spēs efektīvāk un ātrāk sekot līdzi, kā zāles nokļūst pie pacienta, palīdzot efektīvāk un pārskatāmāk tās kombinēt, uzraudzīt un izrakstīt.
Nākotnes plāni
NVD ir apņēmības pilns turpināt "Open Health Labs" iesākto programmu un skatīties inovāciju ceļa virzienā veselības aprūpes pakalpojumu digitalizācijai.
"Esam analizējuši ne tikai sasniegtos rezultātus, bet arī negludumus inovāciju ieviešanas procesā. Tāpēc nākamajos "Open Health Labs" iesaukumos programmu pilnveidosim. Mēs nevēlamies atpalikt no kaimiņiem. Mums ir potenciāls izrauties līderpozīcijās un parādīt, ka spējam inovēt ne tikai tehnoloģiskās nozarēs, bet arī medicīnā," pozitīvi noskaņots ir Kasparāns.
Savukārt "Helve" līdzdibinātāja norāda, ka digitālo inovāciju pilotprojektu platforma "Open Health Labs" ir tikai vienas pieejas piemērs, kas ļauj reālā vidē testēt inovācijas ar salīdzinoši nelieliem finanšu resursiem pirms pieņemt lēmumu par investīcijām ilgtermiņā.
"Tas taupa valsts naudu un ļauj investēt tikai tajos risinājumos, kas patiešām strādā un ko lietotāji – gan darbinieki, gan sabiedrība – atzīst par noderīgiem," uzsver Ručevska.
