Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no pēc decembrī prognozētajiem 2% līdz 1,8%, trešdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Vienlaikus Latvijas Banka saglabājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam 3,6% apmērā, bet 2026.gadā saglabāta izaugsmes prognoze par 3,8%.
Latvijas Banka sagaida, ka lielāku izaugsmes jaudu piešķirs eksporta pieaugums, uzlabojoties ekonomiskajai videi ārvalstīs.
Rutkaste skaidroja, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme šogad prognozējama gausa, jo Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs pieprasījums ir vājš. Latvijā zemā inflācija ļauj atgūties patēriņam un investīcijas balsta valdības ieguldījumi, bet ārējais pieprasījums ir pavājinājies, tāpēc IKP izaugsmes prognoze īstermiņā samazināta.
Vispārējās valdības budžeta bilances vērtējums šim un nākamajam gadam nav būtiski mainījies. Savukārt prognožu perioda beigās - 2026.gadā - deficīts tiek prognozēts lielāks, jo gaidāmas apjomīgākas valdības investīcijas, nekā iepriekš paredzēts. 2024.gadam budžeta deficīts tiek prognozēts 4,1% apmērā no IKP, 2025.gadam - 3,4% no IKP un 2026.gadam - 2,3% no IKP.
Valsts parāda līmenis koriģēts uz augšu, jo gaidāma vājāka nominālā IKP izaugsme līdz ar zemāku inflāciju. Valsts parāda līmenis 2024.gadam prognozēts 44,3% apmērā no IKP, 2025.gadam un 2026.gadam attiecīgi 45,2% un 45,7% no IKP.
Rutkaste skaidroja, ka īstermiņā paredzama piezemētāka apstrādes rūpniecības un transporta nozares aktivitāte ārējā pieprasījuma vājuma dēļ. Mazumtirdzniecības lielāku inertumu uztur lēna patērētāju noskaņojuma uzlabošanās, neraugoties uz pirktspējas kāpumu. Latvijas Bankas redzējums par būvniecības izaugsmi nav būtiski mainījies - lielu infrastruktūras projektu virzība ar Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu un pakāpenisks ieguldījumu kāpums privātajā sektorā balstīs būvniecību.
Bezdarba prognoze nedaudz palielināta tuvākajiem periodiem vājākas ekonomiskās aktivitātes dēļ. 2024.gadam tā paaugstināta līdz 6,5% un 2025.gadam - līdz 6,3%, kamēr 2026.gadā bezdarba līmenis gaidāms iepriekš prognozētajā 6,1% līmenī.
Darba algu pieauguma prognoze nav mainīta, pieaugumam saglabājoties virs ilgtermiņa vidējā kāpuma, proti, 2024.gadam - 8%, bet 2025. un 2026.gadam - attiecīgi 7,9% un 7,6%.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka Eiropa ir jauna biznesa cikla sākumā. Šogad izaugsme lēnām atsāksies, bet turpmākajos gados tai būtu jākļūst straujākai.
"Izskatās, ka sliktākais posms jau ir aiz muguras. Arī pakāpenisks procentu likmju samazinājums ir gaidāms no vasaras sākuma," teica Kazāks, piebilstot, ka monetārā politika paliks ierobežojoša, bet ne tik ierobežojoša kā tagad.
Kazāks informēja, ka pasaules ekonomikā šogad gaidāma 3,4% izaugsme, bet 2025.gadā - 3,2%. Savukārt inflācija pasaulē šogad tiek prognozēta 4,1% apmērā, bet 2025.gadā - 3,2% apmērā. Vienlaikus eirozonas ekonomikas izaugsme tiek prognozēta lēnāka, proti, šogad 0,6% apmērā, 2025.gadā - 1,5% apmērā, bet 2026.gadā - 1,6% apmērā. Eirozonas inflācijas prognoze šogad samazināta no 2,7% līdz 2,3%, bet nākamgad tā tiek prognozēta 2% apmērā.
Kazāks atgādināja, ka nenoteiktība joprojām ir augsta, ko ietekmē ģeopolitiskie riski, šogad gaidāmās vēlēšanas, taču Latvijas Bankas prezidenta ieskatā jaunais biznesa cikls sācis savu virzību kalnup.
Savukārt Rutkaste sacīja, ka reālās algas šobrīd jau ir noķērušas patēriņu, bet patērētāju noskaņojums uzlabojas gausi. Vienlaikus nosacījumi privātajam patēriņam sāk uzlaboties.
Rutkaste uzsvēra, ka šogad vadošā loma ekonomikas attīstībā būs valdības investīcijām, bet Latvijas Bankas ieskatā 2025.gadā tām varētu "pieslēgties" arī privātās investīcijas.
Vienlaikus Rutkaste atzina, ka kreditēšanā joprojām saglabājas stagnācija, bet ārējo tirdzniecību turpina bremzēt pieprasījuma vājināšanās un preču cenu normalizēšanās pasaulē. Līdz ar to šogad nekādus brīnumus Latvijas eksportā nevajag gaidīt.
Viņš piebilda, ka apstrādes rūpniecība janvārī ir "iegāzusies bezdibenī", taču uzņēmēju noskaņojums turpina uzlaboties, kas liecina, ka arī rūpniecībā varētu atsākties pakāpeniska izaugsme.
Rutkaste skaidroja, ka bezdarbs ir nedaudz palielinājies, tomēr darba tirgus joprojām ir saspringts un reālās darba samaksas pieaugums būtiski apsteidz produktivitātes kāpumu. Īpaši lēni produktivitāte aug vienkāršo pakalpojumu nozarēs - tirdzniecībā, transportā, būvniecībā un viesmīlībā.
Kazāks pauda, ka arī 2025.gadā prognozētā 3,6% izaugsme nav uzskatāma par strauju, piebilstot, ka "mēs varam un vajag labāk". Kazāka ieskatā trīs galvenie ekonomikas attīstību veicinošie faktori būs valdības investīcijas, atgūšanās eksporta tirgos un iedzīvotāju zaudētā ienākumu līmeņa atgūšana, samazinoties inflācijai un augot algām.
Rīga, 27.marts, LETA. Latvijas Banka samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam līdz 1,5% pretstatā decembrī prognozētajiem 2%, trešdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Viņš skaidroja, ka inflācijas prognozi visnozīmīgāk ietekmē būtiski zemākas globālās dabasgāzes cenas.
Savukārt 2025.gadam gada vidējās inflācijas prognoze samazināta līdz 1,9% pretstatā decembrī prognozētajiem 2,3%, bet 2026.gadam inflācijas prognoze saglabāta nemainīga 1,8% apmērā.
Rutkaste skaidroja, ka vidējā termiņā inflāciju turpinās ietekmēt noturīgais atalgojuma kāpums, kas neļauj pamatinflācijai jeb inflācijai bez enerģijas un pārtikas cenām sarukt tikpat strauji kā kopējai inflācijai. Darbaspēka izmaksu pieaugums rada riskus Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējas noturībai.
Latvijas Banka sagaida, ka 2024.gadā pamatinflācija Latvijā būs 4% apmērā, 2025.gadā - 3,6%, bet 2026.gadā - 2,9%.
Lai gan inflācija ir būtiski samazinājusies arī globāli, izaicinājumi turpmākai pasaules tautsaimniecības attīstībai joprojām ir būtiski - nenoteiktība pasaulē saglabājas augstā līmenī un notikumi liecina par ģeopolitiskās spriedzes pieaugumu, sacīja Rutkaste.
Eirozonā inflācija un tautsaimniecības izaugsme tiek prognozēta mazāka nekā decembra prognozēs, un, lai gan Eiropas Centrālās bankas Padome turpina īstenot ierobežojošu monetāro politiku, finanšu tirgi paredz, ka pagrieziena punkts vairs nav tālu, tāpēc finanšu nosacījumi eirozonā jau kļuvuši labvēlīgāki.
Tāpat Rutkaste piebilda, ka, neraugoties uz turpmāk zemāku procentu likmju gaidām, banku sektorā jaušama piesardzība gan no kredītu pieprasījuma, gan piedāvājuma puses.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka eirozonā inflācija turpina tuvoties 2% mērķim, un, visticamāk, mērķis tiks sasniegts šogad otrajā pusē. Kazāks uzsvēra, ka Latvijā patlaban ir zemākā inflācija eirozonā.
Vienlaikus Kazāks piebilda, ka naudas tirgus likmes jau ir sākušas samazināties, arī 10 gadu obligāciju likmes sāk samazināties.
Savukārt Rutkaste atzina, ka ir sācis pierimt arī noguldījumu likmju kāpums, līdz ar to palēninās arī straujais termiņnoguldījumu apjoma kāpums.
