Ūdens ir visas dzīvās radības pamatā. Lai arī ūdens sedz vairāk nekā 70% no mūsu planētas, tikai 3,5% no tā ir dzeramais ūdens. Tieši šis resurss jau tuvāko 30 gadu laikā atsevišķos reģionos var kļūt par “deficīta preci”, kā rezultātā var tikt apdraudēts miers.
Vācu statistikas kompānija “Statista” norāda, ka globālais “ūdens stress” tiek rēķināts, ņemot vērā rūpniecībā, zemkopībā vai mājsaimniecībās izmantotā ūdens proporciju attiecībā pret pieejamo ūdeni. 2022. gadā vairāk nekā 2,4 miljardi cilvēku dzīvoja vietās, kuras bija pakļautas lielam ūdens stresam, tas ir – vietās ar lielu dzeramā ūdens trūkuma risku.
Pašlaik nav iespējams precīzi noteikt, cik daudzi cilvēki dzīvos “ūdens stresa” zonās 2050. gadā, jo ir daudzi nezināmie faktori – globālā populācija, ekonomiskā situācija un kādas būs politiskās norises. Tieši tādēļ zinātnieki izstrādā dažādus scenārijus, nevis mēģina projicēt precīzus datus. Ir skaidrs viens – pieprasījums pēc dzeramā ūdens stabili pieaugs, un tas kļūs par deficītu vairākos reģionos pasaulē, jo jau pašlaik ir vietas, kas dzeramo ūdeni patērē vairāk, nekā tas ir pieejams.