Rubļa šarms. Kam karš netraucē eksportēt uz Krieviju (4)

Nedēļu pirms Saeimas došanās pavasara brīvdienās vienā no komisijām politiķi, ierēdņi un uzņēmēji stundu diskutēja, ko darīt ar vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju iesniegumu maksājumus uz Krieviju aplikt ap 90% nodokli. “Ir jāsaprot – eksports izsūc naudu no Krievijas, bet imports – dod,” teica Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV). “Ukraina arī eksportē uz Krieviju preces. Tad mēs arī viņiem varam lūgt pārtraukt? (..) Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kāpēc jūs nevarat, piemēram, paši noteikt, ka jūsu biedri nepiegādās preces un pakalpojumus uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Krieviju?”

Šīs sanāksmes laikā Latvijas austrumu robežu pārripoja vairāk nekā 40 fūres. Parastā darbdienā to būtu vairāk nekā 300. Neskaitot preces, ko ved ar kuģiem vai pa dzelzceļu.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz turieni ir samazinājies tikai par 70,7 miljoniem eiro gadā. To ar uzviju kompensē pieaugums uz Kazahstānu un Kirgizstānu, kas ir pazīstamas sankciju apiešanas valstis. “Latvija ir ceļš uz Maskavu visai Eiropas Savienībai,” saka VID Muitas pārvaldes vadītājs Raimonds Zukuls.

Lai ar sabiedrības spiedienu mudinātu pārtraukt biznesu ar Krieviju, Ekonomikas ministrija (EM) atsākusi publicēt eksportētāju sarakstu. To sola atjaunināt reizi ceturksnī. Taču saraksts atspoguļo situāciju vienā mēnesī – 2023.gada decembrī.

Re:Baltica rīcībā ir nonākuši Krievijas muitas deklarāciju dati par uzņēmumiem, kas turpina sadarboties ar šo valsti. Mēs atlasījām 20 lielākos eksportētājus pirmajos divus kara gados. Tā ir pirmā reize, kad šādi kopainas dati tiek publicēti.

Mēs arī lūdzām uzņēmumus skaidrot savas biznesa izvēles. Klātienes intervijai nepiekrita neviens. Atbildējušie – 9 no 20 – izvēlējās rakstīt.

Ko ved?

“Pārtikas preces, konkrētāk, viskijs. Un medikamenti,” galvenās Latvijas eksporta preces uz Krieviju nesen raksturoja EM analītiskā dienesta vadītāja Dace Zīle. “Zāles un krūšturi. Neko citu neesmu dzirdējis,” Saeimas komisijā teica bijušais premjers Māris Kučinskis (AS).

Tik vienkārši gan nav. Taisnība ir, ka, kamēr Latvija palīdz Ukrainas armijai un nevalstiskās organizācijas vāc naudu visam, sākot no zaudēto roku un kāju protezēšanas līdz ziemas drēbēm, Latvijas eksportētāji nodrošina Krievijas iedzīvotājus ar kara netraucētu dzīvesveidu. Atved prosecco, vīnu, viskiju – un bezvadu austiņas. Mežģīņotu veļu, trikotāžu un rāvējslēdžus. Šokolādi. Smaržas. Šo to ražošanai. Un pierastās zāles.

Mēs jau neko

Gandrīz puse Latvijas eksporta uz Krieviju šā gada janvārī bija alkohols. Galvenais piegādātājs ir Igaunijas investīciju kompānijai piederošā “Wellman Logistics”. Tā Latvijā sāka darboties 90.gados, ievedot kosmētikas ražotāja “L’Oreal” produkciju, bet šobrīd ir loģistikas kompānija ar lielām noliktavām. Firma saņem preces, glabā, kārto muitas procedūras un nosūta tās tālāk uz Krieviju (procesu sauc par reeksportu). Uzņēmuma mātes kompānijas mājas lapā starp vērtībām redzams “apolitiskums un draudzīgums”. “Vaļsirdībai un atklātumam vienmēr ir vieta, bet mēs ticam, ka visu šajā pasaulē var atrisināt draudzīgā, konstruktīvā un personīgā garā,” teikts aprakstā.

“Wellman Logistics” ir lielākais Latvijas eksportētājs uz Krieviju, divos gados piegādājot preces par 146 miljoniem ASV dolāru. No Krievijas muitas deklarācijām redzams, ka uzņēmums apgādā Krieviju ar franču, spāņu un čīliešu vīniem, amerikāņu viskijiem – un arī bezvadu austiņām, ledusskapjiem un trauku mašīnām. Īsi sakot – ko klients grib vest uz Krieviju, to “Wellman Logistics” eksportēs.

Grupas vadītājs Ivo Tahks rakstiskā atbildē Re:Baltica norādīja, ka uzņēmums ir viena no vadošajām loģistikas kompānijām Latvijā. Tā apgrozījums ir apmēram četri miljoni eiro, kas pēdējos divus gadus ir bijis līdzīgs. 146 miljoni USD ir Krievijai piegādāto preču apjoms. “Neviena no precēm, ko mēs piegādājam, nepieder mums. Neviena no precēm, ko mēs piegādājam, nav pakļauta sankcijām,” viņš raksta. “Mūsu darbs ir piedāvāt pakalpojumus ES reģistrētiem uzņēmumiem, ar ko mēs sadarbojamies daudzus gadus. Neviens jauns uzņēmums vai Krievijā reģistrēts uzņēmums nav un nākotnē nebūs mūsu klients.”

Viņš arī piebilst, ka uzņēmums stingri nosoda Krievijas sākto karu Ukrainā un strādā gan lai stiprinātu Latvijas ekonomiku, gan Latvijas aizsardzības sektoru un Ukrainas spēju sevi aizsargāt. Tahks neprecizē, kā tas notiek. Jautājumus par morāles apsvērumiem par Krievijas iedzīvotāju nodrošināšanu ar patīkamu sadzīvi kara laikā viņš atstāj neatbildētus.

Smaržvielu ražotāja “LORI Fragrances” īpašnieku pārstāvis atbildēja, ka uzņēmuma darījumu attiecības ir komercnoslēpums. Tas pārdodot savu produkciju daudzām Rietumu un Austrumeiropas kompānijām, arī Ukrainā, un kara dēļ tā biznesam nav nekādu ierobežojumu.

Salvešu un higiēnas preču ražotāja “iCotton” valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis norādīja, ka uzņēmuma produkti nav pakļauti sankcijām un tas jaunus darījumus ar Krievijas uzņēmumiem vairs neuzsāk. Uzņēmumā “Baltic Bearing Company-Riga” informēja, ka sarakstā minētais ir viņu produkcijas izplatītājs Polijā. BBCR ražotā prece nav pakļauta sankcijām un gultņus, ko uz Krieviju eksportē izplatītājs, izmanto lauksaimniecībā.

Mēs cenšamies

Otrie un trešie lielākie eksportētāji ir zāļu ražotāji “Olainfarm” un “Kalceks”, kas ir “Grindeks” meitas uzņēmums. Otrajam 2023.gadā eksporta apjoms uz Krieviju saskaņā ar muitas deklarācijām ir nokritis nepilnas trīs reizes (24,1 miljons ASV dolāru).

Toties “Olainfarm” iet vēl labāk nekā kara sākumā. Tas 2023.gadā uz Krieviju eksportējis preces 52,6 miljonu vērtībā, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.

Abi uzņēmumi publiskajam eksportētāju sarakstam uz Krieviju pievienojuši skaidrojumus, ka medikamenti nav pakļauti sankcijām un eksports esot pamatots ar humāniem apsvērumiem par cilvēku dzīvības vērtību. Krievijas tirgū joprojām var nopirkt arī Ukrainā ražotās zāles, un Rietumvalstu farmācijas kompāniju tirdzniecības apjomi Krievijā būtiski augot gan apjomu, gan naudas izteiksmē. Abi uzņēmumi jau cenšoties pārorientēties uz Rietumiem, bet farmācijā tas neesot viegli, ātri un lēti.

“Olainfarm” komunikācijas vadītāja Daiga Buča Re:Baltica norādīja, uzņēmums esot līdz minimumam samazinājis aktivitāti Krievijā un pēdējos divos gados pārdoto iepakojumu skaits esot samazinājies par vairāk nekā 20 procentiem. Tas arī ne tagad, ne nākotnē nepiedalīšoties Krievijas publiskajos iepirkumos (par uzņēmuma divdomīgo situāciju kara apstākļos iepriekš detalizēti rakstījis LSM). “Ja citus produktus, piemēram, pārtikas preces, kokmateriālus un tamlīdzīgi var salīdzinoši īsākā laika periodā pārorientēt uz citiem tirgiem un, iespējams, pārdot lētāk, tad ar zālēm tas diemžēl nav iespējams. Pat tikai reģistrācijas prasību izpilde katrā jaunā tirgū prasa vairākus gadus,” viņa raksta.

“Grindeks” atbilde ir līdzīga – nepiedalās nekādos ar armijas vajadzībām saistītos publiskos iepirkumos uz Krieviju eksportē tikai sešus medikamentus, kas paredzēti civiliedzīvotāju hronisko slimību ārstēšanai un nav piemēroti militārās medicīnas vajadzībām. Eksporta apjomi būtiski krītas. Nodibināti 29 jauni meitas uzņēmumi Eiropas Savienībā, Austrālijā, bet Norvēģijā un ASV, bet Baltkrievijas un Krievijas tirgu nozīmi mazināšot pakāpeniski. “Latvijā joprojām ir farmācijas nozares uzņēmumi, kas turpina savu darbību Krievijā, nemeklējot alternatīvas iespējas,” norāda uzņēmuma preses sekretāre Zane Arāja, neprecizējot, par kuriem ir runa.

Mēs neatbildēsim

11 no 20 lielākajiem eksportētājiem uz Re:Baltica vairākkārtēju intervijas lūgumu vispār nereaģēja. Starp tiem bija iepakojuma un etiķešu ražotājs “IMVLabel”, dažādu riepu izplatītāju un montētāju “Bohnenkamp” Latvijas uzņēmums, bezcukura šokolādes “Red” ražotāji “Chocolette Confectionary” , spēkbarības cehu, graudu uzglabāšanas un transportēšanas iekārtu projektētāji un montētāji “MillMix”. Tāpat runāt negribējās vienam no lielākajiem Baltijas pašlīmējošo etiķešu ražotājam “Tehnoinfom”, konfekšu un našķu iepakojumu ražotājam “Rotoweb”, veļas ražotāja “Lauma Lingerie” īpašniekiem Igaunijā, kondicionieru ražotājiem “Felzer”, transporta celtņu izgatavotājiem “Rikon”. Ķīnas uzņēmuma “HT2” Latvijas filiāles kontaktus Re:Baltica atrast neizdevās, bet tas kā darbības jomas norādījis kokmateriālu, būvmateriālu un santehnikas vairumtirdzniecību.

Mēs beidzam

Tikai trīs no lielākajiem eksportētājiem paziņoja, ka no Krievijas tirgus aiziet. Divi – sankciju dēļ.

Cauruļvadu, tvertņu un cita nestandarta aprīkojuma ražotājs “CW Technics” pēc sankciju ieviešanas ir beidzis sadarbību ar Krievijas līgumpartneri un nākotnē negrasās atjaunot sadarbību ar šīs valsts uzņēmumiem, informēja uzņēmuma jurists Edgars Birzītis.

Sadarbību ar Krieviju sankciju dēļ pārtraucis arī ģeneratoru ražotājs “Rīgas dīzelis”. Lai gan tos sankciju sarakstā uzreiz neiekļāva, uzņēmums pats sācis mazināt piegādes ētisku apsvērumu dēļ. Krievija tā biznesā spēlēja būtisku lomu – gadu pirms kara ap 65% apgrozījuma. Pēdējās saistības izpildījuši 2022.gada pirmajā pusē, daļu līgumu lauzuši un vēlāk uz Krieviju nav sūtīts nekas, apgalvo uzņēmuma valdes loceklis Juris Dzenis, atsūtot tabulu, kas parāda uzņēmuma eksporta apjomus uz Krieviju piecos gados. Tajā uzņēmuma eksports uz Krieviju 2022.gadā ir 1,9 miljoni eiro. Krievijas muitas deklarāciju datu bāzē tas ir piecreiz lielāks. Iespējams, ka lielā apjomu atšķirība ir skaidrojama ar to, ka ģeneratorus nopircis starpnieks un nosūtījis uz Krieviju, ražotājam pašam to nezinot, jo tas datu bāzē ne vienmēr parādās. Latvijas muita datus par konkrētiem uzņēmumiem nesniedz.

“Jūsu informācijas avots nav uzticams (..) Pilnīgs nonsenss,” teica Dzenis. “Eksports uz Krieviju praktiski nav iespējams. Esam pilnībā pārorientējušies uz citiem tirgiem. Lielu daļu savas preces esam nosūtījuši uz Ukrainu kā palīdzību. Cerams, ka atbildēju un mūsu lojalitāti apliecināju, jo uzņēmuma reputācija man ir svarīga.”

Trešais ir rāvējslēdzēju un apģērbu aksesuāru ražotājs “Arta F”. “Mēs strādājam nevis ar Krievijas valsti, bet ar privātiem uzņēmumiem, ar cilvēkiem, kuri paši cieš no visa notiekošā un kuriem nav nekāda sakara ar politiku. Šie cilvēki nav vainīgi, ka ir dzimuši tur, kur ir dzimuši, “Re:Baltica atrakstīja uzņēmuma vadība. “Šis tirgus ir veidojies vēsturiski, mūsu uzņēmumam ir 170 gadu. Viņi mūs tur pazīst. Eiropā ir maz šūšanas, un nav iespējas nodrošināt mūsu ražošanas jaudu. Ukraina saņem naudu no Krievijas par tranzītu, taču mēs to nevaram vainot, jo viņiem ir jānodrošina savi cilvēki. Eiropa pērk Krievijas gāzi, un mēs saprotam, ka tā to dara, lai nesagrautu savu ekonomiku. Mēs neko nepērkam no Krievijas un nedodam viņiem ne centa. Mēs pārdodam tikai ar likumu atļautu produkciju ar likumu atļautām firmām, lai saglabātu Latvijas ražošanu.”

Taču tirdzniecība ar Krieviju kļūstot “objektīvi neiespējama”. Tāpēc “Arta F” šogad esot praktiski pārtraukusi ar to sadarboties un procesu plāno pabeigt līdz gada beigām, kad uzņēmums būs reorganizēts.

Mēs … ko?

Ja iepriekš aprakstītajos gadījumos runa var būt tikai par morāli, nevis likumību, jo preces nav pakļautas sankcijām, ceturtais lielākais eksportētājs “Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca” (RER) ir cits stāsts.

No padomju laikiem izdzīvojušais uzņēmums ražo iekārtas vilcieniem un metro, kā arī uzlādes stacijas elektrotransportam.

Saskaņā ar Krievijas muitas datiem, “RER” divos gados uz Krieviju eksportējis preces 55,8 miljonu dolāru vērtībā.

Re:Baltica salīdzināja tā eksporta preču kodus ar “kritisko sastāvdaļu” sarakstu, kas var tikt izmantotas gan civilajā dzīvē, gan militārajā rūpniecībā, vai arī ir atrastas pret Ukrainu izmantotajos ieročus (sarakstu veido Kijivas Ekonomikas skolas domnīca KSE un tas ir plašāks nekā kritisko komponentu saraksts, kura eksportu aizliedz ES sankcijas).

Šādu preču vērtība RER eksportā ir ap 23 miljoniem dolāru. Starp tiem ir transformatori, vadības bloki, releji un citas elektroiekārtas, kas nepieciešamas “industriālajai vilcienu salikšanai Krievijas teritorijā.”

Uzņēmumu reģistra datos norādīts, ka “RER” patiesā labuma guvēji nav noskaidrojami. Taču Krievijas neatkarīgais izdevums “Insider” rakstīja, ka uzņēmumu pastarpināti kontrolē Kremlim pietuvinātie oligarhi Iskandars Mahmudovs un Andrejs Bokarevs. Krievijas cietumā mirušais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs bija aicinājis Rietumus abus iekļaut sankciju sarakstos kā “īstus mafiozus, kuri (..) turklāt piegādā dīzeļus un agregātus karakuģiem.”

2023.gada novembrī ASV iekļāva Mahmudovu, Bokarevu un saistīto uzņēmumu “Transmasholding” sankciju sarakstā, pievienojoties Lielbritānijai, Austrālijai un Jaunzēlandei.

“2022.gadā Krievijas amatpersonas iesaistīja “Transmash” kājnieku kaujas transporta daļu ražošanā,” teikts ASV Finanšu ministrijas paziņojumā. “Turklāt Bokarevam ir personīgas saites ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu kā arī citiem augsta ranga Kremļa cilvēkiem un viņu ģimenēm. Bokarevs ir arī saistīts ar organizēto noziedzību un kopš 2022.gada cenšas izvairīties no sankcijām (..), veidojot čaulas kompānijas, kas var tikt saistīts ar naudas atmazgāšanu.”

Neizprotamu iemeslu dēļ viņi abi joprojām nav ES sankciju sarakstos. Iekļaušanu var ierosināt katra valsts, bet tas notiek, ja piekrīt visas. Ārlietu ministrijā Re:Baltica teica, ka personas iekļaušanai sankciju saraksā jābūt pietiekami izvērstiem pierādījumiem par to, “kādā veidā persona ir līdzvainīga Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanā.” Šobrīd ĀM konsultējoties ar citām valstīm, skaidrojot informāciju, kas pierādījumu bāzi nostiprinātu. Ministrijas rīcībā neesot informācijas, ka “RER” eksportētu duāla lietojuma preces.

“Latvijas iestādes neuzskata Bokarevu un Mahmudovu par draudiem nacionālai drošībai, par spīti faktam, ka viņi apgādā Krievijas armiju,” rakstīja “Insider”. “Vēl vairāk – Latvijas iestādes turpina oligarhiem piešķirt ES fondu naudu.” Re:Baltica pārliecinājās, ka ziņas par ES finansētiem projektiem ir teju galvenais, ko tas par sevi ziņo medijiem mājas lapā.

Uzņēmums uz Re:Baltica jautājumiem līdz raksta publikācijai neatbildēja, paskaidrojot, ka ar divām darbdienām tam atbilžu sagatavošanai nepietiks.