Krievijas kara rūpniecībai nepieciešamās mangāna rūdas piegādes kopš kara sākuma Ukrainā ievērojami pieaugušas. Šī komponente tiek piegādāta caur Ventspils un Rīgas ostām, bet no 2023. gada - arī caur Sillamē ostu Igaunijā. Mangāns caur turieni piegādāts Čeļabinskas rūpnīcai, kas februārī tika nacionalizēta militārās rūpniecības vārdā.
Mangāna patēriņš Krievijā teju pilnībā ir atkarīgs no eksporta. Lai arī Krievijai pašai ir atsevišķi mangāna krājumi, tā ieguve nozīmīgā līmenī Krievijā nenotiek. Pēc sākotnējiem datiem, 2023. gadā Krievija importēja rekordaugstu mangāna rūdas apjomu - vairāk nekā divus miljonus tonnu, ko izmanto, piemēram, bruņumašīnām, ieroču sistēmām un citam bruņojumam. Pieprasījuma pieaugums ir acīmredzami saistīts ar Krievijas vajadzībām karā, uzskata Igaunijas drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vāre.
Cits "Postimees" konsultējušais eksperts norādīja, ka tik liels mangāna rūdas piegāžu apjoms ir saistāms ar to, ka Krievija faktiski ir ieņēmusi Ukrainas vietu dažādu dzelzs sakausējumu tirgū, jo Krievijas kontrolē nonākušas rūpnīcas, piemēram, Nikopolē un Zaporižjā, taču tās pārtraukušas darbu. Mangāns ir ļoti nepieciešams Krievijas kara rūpniecībai, un tas arī ļauj palielināt šīs metāla rūdas lomu ekonomikā. Interesanti, ka 2023. gadā Krievija bija galvenā valsts, no kuras Igaunija importēja dzelzs sakausējumus (11,2 miljonu eiro vērtībā).
No diviem miljoniem mangāna rūdas tonnu, kas eksportēti uz Krieviju pagājušajā gadā, 90% kravu pārvadāti caur Latvijas un Igaunijas ostām.