Noskaties Sākts kriminālprocess par iespējamu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku Ķemeru taurgovju un zirgu ganāmpulkā (6)

Foto: Ekrānuzņēmums no video

Savvaļas vai tomēr cilvēka turēti dzīvnieki? Ķemeru Nacionālajā parkā turētie vairāki simti taurgovju jeb Hekes šķirnes liellopi un Konik Polski zirgi netiek aprūpēti tā, kā to prasītu visi normatīvie akti. Dzīvnieku īpašnieku pērn sodījis Pārtikas un veterinārais dienests, savukārt policija sākusi kriminālprocesu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Parkā redzami daudzu dzīvnieku līķi, bet vairāki cilvēki kļuvuši par aculieciniekiem dzīvnieku mokām. Zirgu un taurgovju īpašnieks vēlas, lai radītu īpašu izņēmuma situāciju un viņam neprasītu veikt virkni pienākumu attiecībā pret šiem dzīvniekiem. Pret to strikti iebilst atbildīgās iestādes, kas uzsver – šie nav uzskatāmi par savvaļas dzīvniekiem.

Ķemeru nacionālajā parkā, mazliet nost no tūristu ceļiem, Dunduru pļavās Džūkstes pagastā, krājas kritušu liellopu un zirgu atliekas. To tur ir daudz, un dabas sanitāri acīmredzami ar to galā netiek. Nobeigušos dzīvnieku līķi aizvesti netiek.

“Tur nav kaudzes ar dzīvnieku līķiem,” apgalvo biedrības “Ķemeru Nacionālā parka fonds” vadītājs Andis Liepa. “de facto” pārliecinājās – tā nav patiesība, jo pļavā tie ir redzami.

Dzīvnieki pieder Anda Liepas vadītajai biedrībai “Ķemeru nacionālā parka fonds”, ko izveidojuši bijušie parka darbinieki. Dabas aizsardzības pārvalde ar fondu noslēgusi zemes nomas līgumu par 466 hektāru apsaimniekošanu Ķemeru nacionālajā parkā.

Aculiecinieki piefiksējuši arī dzīvniekus, kas mirst ilgi un mokās. Par to liecina arī izkārpītās bedres pie kritušajiem zirgiem. Pirms aptuveni mēneša šajās pļavās piefiksēts zirgs, kurš ik pa brīdim mēģinājis piecelties, bet neveiksmīgi. “Vērojot dabu ar binokli, domāju, ka meža malā guļ laukakmens. Bet pēkšņi viņš sakustējās. Pievelkot tuvāk, es sapratu, ka tas ir zirgs, kas cilā galvu. Smagi par to runāt. Tas notika trīs dienas pēc kārtas,” saka zemnieks no tuvējās apkaimes Aldis Stepanovičs.

Aizvadītajā vasarā arī Ķemeru nacionālā parka apmeklētāja Alise, kura Dunduru pļavās bijusi kopā ar draudzeni un viņas bērniem, pamanījusi smagi savainotu govi. “Likās tā neierasti - ka viņa varbūt mazliet pabīsies, bet mēs piebraucām un secinājām, ka viņa vienkārši nevar paiet tālāk, viņa klibo. Viņai arī bija caurums tesmenī, apmēram 25 centimetru diametrā. Atklāti runājot, es nesaprotu īsti, kā viņa varēja kaut kā stāvēt kājās vai kustēties. Bērni, protams, bija neizpratnē, bija histērijā, nesaprata, ko darīt. Mēs bijām apjukuši par šādu pilnīgi negaidītu skatu. Zvanījām vairākām iestādēm,” stāsta Alise.

Alise par to ziņojusi arī Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas pēc tam dzīvnieku atrašanās vietā veica ārkārtas pārbaudi. Dienests atklāja ne vien labturības prasību neievērošanu attiecībā uz saslimušo un savainoto dzīvnieku aprūpi, arī uz nobeigušos dzīvnieku līķu apsaimniekošanu, kā arī neatbilstības dzīvnieku identifikācijā un reģistrācijā. Dzīvnieku īpašniekam uzlikts sods. Dienesta darbinieki fonda dzīvniekus pērn apsekojuši trīsreiz, šogad iesniegumu nav bijis.

“Šobrīd tas viss ir dzīvnieku īpašniekiem, arī dabas parku īpašniekiem par saviem dzīvniekiem, kurus viņi tur ir mākslīgi ieveduši pirms gadiem, tomēr ir jārūpējas kā par visiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Cik man zināms, Ķemeru fondam ir bijis sods uzlikts par to, ka viņiem nav bijuši šie dzīvnieki identificēti un ziņoti. Bet, kā jau es iepriekš minēju, viņiem ir tieši tādas pašas prasības kā lauksaimniecības dzīvniekiem, kā mājlopiem, kurus tur novietnēs,” norāda PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītāja vietniece Rudīte Bērziņa.

Mednieks un dabas vērotājs Ivars Lodiņš raidījumam “de facto” saka: “Es varbūt šeit nebūtu un nerunātu, ja es nebūtu redzējis to, ka tie dzīvnieki mokās, un manā skatījumā nav pieņemami, ka tā tas notiek. (..) Tur ir jāreaģē visiem iesaistītajiem, lai pēc iespējas ātrāk vienotos un saprastu, ko darīt konkrētā gadījumā.”

Andis Liepa nesniedz skaidru atbildi par to, kā un cik regulāri viņš apseko dzīvniekus. Lielākoties uzmanību pievēršot tam, lai tie neizkļūst no aploka. Ziemā tos piebaro. Līguma ar vetārstu viņam nav, izsaucot kādu, ja nepieciešams. Kas notiek ar saslimušajiem un traumētajiem dzīvniekiem – īsti skaidras atbildes arī nav. Kritušos dzīvniekus atstājot uz lauka, pavelkot nost no tūristu acīm.

“Tajā brīdī, kad vecs zirgs gulēja un nevarēja piecelties, bija sūdzība, ka nekas netiek darīts. Tā kā viņš tika likvidēts, tad bija sūdzība, kā viņu likvidēja. Tā ka te nu cilvēki paši nonāk, sūdzētāji savās pretrunās, ja,” saka Liepa.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde pērn decembrī saņēmusi ziņojumu par, iespējams, nošautu zirgu Dunduru pļavās. Policija sākusi kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Tā kā izmeklēšana vēl turpinās, plašāku informāciju policija nesniedz.

“Par šo dzīvnieku labturību, dzīvnieku uzraudzību, visu to darba organizāciju atbild Ķemeru parka fonds. Mēs esam iznomājuši teritorijas, un mēs esam iznomājuši zemes, kas atbilstoši ir paredzētas šīm ganībām un pļaušanai. Līdz ar to visus lēmumus mēs nepieņemam, mēs arī šo pasākumus neveicam. Tā ir viņa atbildība par to, kā, kurā brīdī, kādā laikā. Bet var palīdzēt, teiksim, pienest informāciju. Tieši arī apmeklētāji dod informāciju, un apmeklētāji zvana. Mūsu telefoni ir publiski, mans telefons ir publisks, tas ir 24/7 pieejams, droši tādos gadījumos arī var zvanīt,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas vadītāja Meldra Priedēna.

Dabas aizsardzības pārvaldes un Liepas vadītā fonda slēgtā līguma mērķis - saglabāt dabiskās pļavas un noganot neļaut tām aizaugt. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu fonds pēdējos piecos gados atbalsta maksājumos kopumā saņēmis 523,8 tūkstošus eiro jeb vidēji ap simt tūkstošiem gadā.

Ķemeru pļavās divdesmit gadu laikā dzīvnieku skaits izaudzis no pāris desmitiem līdz vairākiem simtiem. Un šobrīd Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka sekmīgai pļavu apsaimniekošanai dzīvnieku jau ir par daudz, tādēļ jādomā arī, kā ganāmpulku samazināt.

“Ganāmpulks ir no divām daļām, var teikt, sastāvošs. Divas sugas - savvaļas zirgi un taurgovis. Precīzu skaitu vienmēr ir grūti pateikt - kāds nomirst, kāds piedzimst. Un tas skaits mainās, un tādu lielu baru jau pārskaitīt arī nevar, pa lielu gabalu pārskaitīt nevar. Bet nu regulāri es to daru. Šobrīd ir simts taurgovis. Nedaudz zem simts savvaļā dzīvojošie zirgi,” saka Liepa.

Pret apzīmējumu “savvaļas” iebilst gan Dabas aizsardzības pārvalde, gan Zemkopības ministrija. Tā norāda – tie ir selekcionēti un uzskatāmi par cilvēka turētiem dzīvniekiem. Par taurgovīm dēvē Hekes šķirnes liellopus, bet zirgu šķirne ir “Konik Polski”. Eiropas Savienība nevienai valstij nav ļāvusi Hekes liellopus iekļaut savvaļas dzīvnieku kategorijā. Un uz tiem attiecas tās pašas prasības, kas uz citiem cilvēku turētiem dzīvniekiem, taču tās te netiek ievērotas. No Liepas teiktā saprotams, ka viņš vēlētos, lai mainītu dzīvnieku statusu uz “savvaļas”, kas, viņaprāt, neprasītu viņam dzīvniekus reģistrēt, veikt analīzes, ārstēt un aizvākt kritušos.

“Šobrīd ierobežotās platībās tiek turēti savvaļas dzīvnieki (mežacūkas, brieži u.c.), tāpat zooloģiskajos dārzos var aplūkot dažādus savvaļas sugu pārstāvjus, bet arī šie dzīvnieki saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību aktā doto definīciju ir cilvēka turēti dzīvnieki un uz tiem attiecas turēto dzīvnieku veselības, dzīvnieku reģistrācijas un identifikācijas un novietņu reģistrācijas prasības,” raidījumam “de facto” norāda Zemkopības ministrijā.

Lūgums par izmaiņām izteikts no vairākiem dzīvnieku īpašniekiem. Tomēr prasību brīvlaišanai nepiekrīt ne Dabas aizsardzības pārvalde, ne Zemkopības ministrija. Arī citās Eiropas Savienības valstīs nav veikti šādi izņēmumi.

Un Zemkopības ministrija uzsver, ka Eiropas Savienības regulējuma neievērošana var negatīvi ietekmēt visu lauksaimniecības nozari, jo īpaši – dzīvnieku un to produktu pārvietošanu dalībvalstīs. Tādēļ pareizais virziens būtu meklēt iespējas panākt, lai dzīvnieku īpašnieki ievērotu uzliktos pienākumus. Iepriekš šāda veida diskusijas ir bijušas, taču nesekmīgas.

Aktuālais šodien
Svarīgākais