Mednieks un dabas vērotājs Ivars Lodiņš raidījumam “de facto” saka: “Es varbūt šeit nebūtu un nerunātu, ja es nebūtu redzējis to, ka tie dzīvnieki mokās, un manā skatījumā nav pieņemami, ka tā tas notiek. (..) Tur ir jāreaģē visiem iesaistītajiem, lai pēc iespējas ātrāk vienotos un saprastu, ko darīt konkrētā gadījumā.”
Andis Liepa nesniedz skaidru atbildi par to, kā un cik regulāri viņš apseko dzīvniekus. Lielākoties uzmanību pievēršot tam, lai tie neizkļūst no aploka. Ziemā tos piebaro. Līguma ar vetārstu viņam nav, izsaucot kādu, ja nepieciešams. Kas notiek ar saslimušajiem un traumētajiem dzīvniekiem – īsti skaidras atbildes arī nav. Kritušos dzīvniekus atstājot uz lauka, pavelkot nost no tūristu acīm.
“Tajā brīdī, kad vecs zirgs gulēja un nevarēja piecelties, bija sūdzība, ka nekas netiek darīts. Tā kā viņš tika likvidēts, tad bija sūdzība, kā viņu likvidēja. Tā ka te nu cilvēki paši nonāk, sūdzētāji savās pretrunās, ja,” saka Liepa.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde pērn decembrī saņēmusi ziņojumu par, iespējams, nošautu zirgu Dunduru pļavās. Policija sākusi kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Tā kā izmeklēšana vēl turpinās, plašāku informāciju policija nesniedz.
“Par šo dzīvnieku labturību, dzīvnieku uzraudzību, visu to darba organizāciju atbild Ķemeru parka fonds. Mēs esam iznomājuši teritorijas, un mēs esam iznomājuši zemes, kas atbilstoši ir paredzētas šīm ganībām un pļaušanai. Līdz ar to visus lēmumus mēs nepieņemam, mēs arī šo pasākumus neveicam. Tā ir viņa atbildība par to, kā, kurā brīdī, kādā laikā. Bet var palīdzēt, teiksim, pienest informāciju. Tieši arī apmeklētāji dod informāciju, un apmeklētāji zvana. Mūsu telefoni ir publiski, mans telefons ir publisks, tas ir 24/7 pieejams, droši tādos gadījumos arī var zvanīt,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas vadītāja Meldra Priedēna.