Sākot jaunu procentu likmju samazināšanas ciklu, šķiet, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) pārāk paļaujas uz kļūdainām prognozēm un ignorē ekonomisko un ģeopolitisko realitāti. Saskaroties ar risku vai nu priekšlaicīgi samazināt procentu likmes, vai arī saglabāt pārāk ierobežojošu monetāro politiku, ECB nav izvēlējusies prātīgi.
Tā kā inflācija eirozonā samazinājās no 10,6% 2022. gada oktobrī līdz 2,6% 2024. gada maijā, Eiropas Centrālā banka ir optimistiski noskaņota, prognozējot, ka inflācijas spiediens turpinās mazināties. ECB marta prognozēs paredzēts, ka 2024. gadā inflācija vidēji sasniegs 2,3%, bet 2025. gadā samazināsies līdz 2% un 2026. gadā – līdz 1,9%. Tāpēc bija jau gaidāms, ka ECB 6. jūnijā samazinās savu galveno politikas likmi – noguldījumu iespējas procentu likmi – no 4% līdz 3,75%.
Tirgi paredz, ka tas ir pirmais no daudziem samazinājumiem, kas būtiski pazeminās ECB noteiktās procentu likmes turpmāko divu gadu laikā. Taču paļaušanās uz neuzticamām prognozēm un pašreizējās ekonomiskās realitātes ignorēšana nav uz nākotni vērsta politika; tā ir uz cerībām balstīta politika.