Noskaties ⟩ Elektroenerģijas jomā strādājošie valsts uzņēmumi nav mierā ar algu fonda pieauguma ierobežojumiem (4)

Tas tādēļ, ka līdz ar februārī plānoto atslēgšanās no BRELL elektrotīkla, kas Latviju savieno ar Krieviju un Baltkrieviju, un pilnīgu iekļaušanos Eiropas tīklā, prasa vairāk darbaroku. “Mums ir vajadzīgi papildu cilvēki dispečerdienestā, balansu plānošanas dienestā, tie ir elektroinženieri un speciālisti, kas ir vajadzīgi attiecīgi jaunajos tirgus apstākļos,” stāsta AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Turklāt viņš norāda:

“Papildu izaicinājumu mums rada tas, ka mums ir diezgan slikta bāze, ja tā var teikt – tiem 2,6%. Tos rēķina pret iepriekšējā gada faktu. Un pagājušajā gadā mums bija lielāka kadru mainība un vairākas neizpildītas vakances.”

Šī iemesla dēļ šogad algu budžets ir mazāks, nekā būtu tad, ja jau pērn visas vakances būtu aizpildītas. Un no politiķu noteiktā ierobežojuma izriet, ka ierobežotas ir ne vien algas palielināšanas iespējas, bet arī jaunu darbinieku pieņemšana. “Tas risks ir tāds, ka, ja mēs labāk aizpildīsim vakances šogad, nerunājot par jaunām amata vietām, tad mēs jau faktiski to 2,6% pieaugumu iztērējam uz labāku vakanču aizpildījumu,” skaidroja Irklis. Šī iemesla dēļ uzņēmums grib izmantot Budžeta likumā paredzēto iespēju – prasīt Ministru Kabinetam noteikt izņēmumu, lai atalgojuma fondu palielinātu vairāk. Tas būtu jāprasa caur šajā gadījumā atbildīgo Klimata un enerģētikas ministriju. “Sākumā jāiepazīstas ar tām detaļām detalizācijā,” par to saka ministrs Kaspars Melnis (ZZS), norādot, ka izvērtējams un iespējamā virzība uz valdību būs jau tuvākajā laikā.

Tikmēr Ekonomikas ministrijā, kuras pārziņā ir citi elektroenerģijas sektora uzņēmumi – “Latvenergo” ar to saistītajiem “Sadales tīkliem”, attiecīgi dokumenti ierobežojuma pārskatīšanai jau esot sagatavoti un ir saskaņošanā ministrijas iekšienē. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda “Tie nav tikai “Augstsprieguma tīkli”, tur ir virkne iesaistīto uzņēmumu, kas pakļaujas zem šī uzdevuma, kuriem šī situācija tāda ir izveidojusies. Bet tas ir saistībā ar mūsu energodrošības izaicinājumiem, kas tieši 2025. gadā sasniedz kulmināciju.” Ja valdība neļaus plašāku rīcības brīvību šiem uzņēmumiem, tad tas citi risinājumi varētu būt sāpīgāki.

“Tad būs no kaut kā jāatsakās. Tāpēc arī ir tas, ka mēs, šis ir kā galējais solis tad, kad uzņēmums saviem spēkiem vairs to nespēj izdarīt vai tas var ietekmēt uzņēmuma darbību. Visi šie plusi un mīnusi ir jāsaliek un valdībai ir jāpieņem kopīgi lēmumi. Vai mēs esam gatavi attiekties no tiem uzdevumiem, kurus esam šiem konkrētajiem uzņēmumiem uzdevuši… nu, es stipri apšaubu,”

sacīja Valainis.

Ekonomikas ministrs turklāt pauž pārliecību, ka elektroenerģijas sektora uzņēmumi būs tikai sākums un vēlāk šādu kapitālsabiedrību būs vairāk. Un, kā noskaidroja “de facto”, arī citās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās sākusi gruzdēt neapmierinātība, īpaši tajās, kas, kā uzsver pašas – ir pelnītājas, piemēram, “Latvijas Valsts mežos”: “(..) “Latvijas Valsts mežu” ieskatā valsts iejaukšanās komercdarbībā ar ierobežojumiem, kas pasliktina komersanta pozīciju darba tirgū, neveicina uzņēmuma attīstību, nesekmē peļņas palielināšanu un rada papildus riskus.”

Bet arī nodokļu maksātāju dotētajos uzņēmumos pauž, ka 2,6% ierobežojums konkurencē par darbiniekiem nāk par sliktu. “Rīgas Satiksmē” piemēram norādīja:

“Ar šādu ierobežojumu darbinieki, kuriem ir potenciāls pāriet darbā pie citiem darba devējiem privātajā sektorā, visdrīzāk to pēc kāda laika arī izdarīs, jo valdība ir devusi skaidru signālu, ka, strādājot pie darba devēja, kas pieder valstij vai pašvaldībai, viņa darba vērtība ir zemāka un nav nekāda ticība, ka kaut kādā nākotnē atlīdzība tiks adekvāti palielināta.”

Finanšu ministrijā gan uzstāj, ka algas publiskajā sektorā līdz šim kāpušas strauji un bijusi vajadzība to piebremzēt. Tādēļ budžeta diskusijās arī pieņemts lēmums par attiecīgo ierobežojumu gan valstij un pašvaldībām piekritīgajās iestādēs, gan uzņēmumos. “Publiskajam sektoram ekonomikā, nu, tas ir vienīgais instruments, kur valdība var kaut kādā veidā iejaukties,” skaidroja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), “un šobrīd publiskajā sektorā darba samaksa pārsniedz privātā sektora darba samaksu. Nu īsti, teiksim tā, labi vadītās ekonomikās tā nenotiek. Mēs esam aizgājuši garām, un šobrīd publiskajam sektoram ir tomēr jāsaprot, ka nodokļus rada privātais sektors un publiskajam sektoram nevajadzētu iet darba samaksā agresīvāk, nekā privātajam sektoram.”

Par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību pārvaldības politiku atbildīgais Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks atzīst, ka šāds valdības rosinātais un Saeimas pieņemtais ierobežojums uzņēmumiem nav ierasta prakse, un par to diskutēts jau to pieņemot. “Un tāpēc arī ir šis instruments, kur kapitālsabiedrības var pieteikt izņēmumu. Jo ir kapitālsabiedrības, kuras ir straujāk augošas nekā citas, ir kapitālsabiedrības, kur ir liela daļa minimālās algas saņēmēju, jo minimālā alga pieauga krietni straujāk, nekā 2,6%. Kapitālsabiedrības atrodas dažādās izaugsmes fāzēs, kapitālsabiedrībām var nākt klāt jauni deleģētie uzdevumi, sekojoši tas ir paredzēts, bet tad šiem uzņēmumiem caur kapitāldaļu turētājiem būs jāatnāk un jāpasaka, ka būs lielāks kā 2,6%, bet tas būs tad jāpamato,” viņš skaidroja.

Par uzņēmumiem, kas ir vistuvāk izņēmuma lūgumam, atbildīgās ministrijas pat neformāli vēl neesot informējušas valdību. Vienlaikus Valainis uzsvēra, ka jautājuma virzīšana Ministru kabinetā esot tuvāko nedēļu jautājums.