Medijs: Tramps ir spēris riskantu soli, atsākot tirdzniecības karu ar ES (1)

Šis solis atkal apdraud neseno pasaules akciju cenu atveseļošanos, ko veicināja Trampa tieksme slēgt darījumus un mazināt spriedzi ar citiem tirdzniecības partneriem, tostarp Apvienoto Karalisti un Ķīnu. Tas varētu arī vēl vairāk iedragāt saspīlētās transatlantiskās attiecības.

Trampa azartspēle atspoguļo viņa un amatpersonu neapmierinātību ar to, ko viņi uzskata par ES kavēšanos sarunās, un pārliecību, ka Brisele būs pirmā, kas piekāpsies vai cietīs vairāk nekā ASV, ja vienošanās nebūs.

“Tā ir klasiska Trampa iebiedēšanas taktika, tā viņš dara. Ja viņš nesaņem to, ko vēlas, viņš spiež atpakaļ un draud vēl vairāk, un tad gaida, kas notiks. Šādas taktikas mērķis ir panākt, lai eiropieši atkāpjas – un es nedomāju, ka viņi atkāpsies,” sacīja Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra tirdzniecības politikas eksperts Bils Reinšs.

Ekonomisti brīdināja, ka šī provokācija rada nenoteiktību.

“Ierosinātie maksājumi pret ES uzsver galveno prognozes risku, ka tirdzniecības ierobežojumi joprojām ir pastāvīgs instruments, ko Trampa administrācija var izmantot, kad vien sarunas nonāk strupceļā. Atkārtoti draudi un maksājumu atcelšana saglabās politikas nenoteiktību,”

savā ziņojumā norādīja konsultāciju kompānija Oxford Economics.

ES amatpersonas ir neapmierinātas ar Trampa prasībām, apšaubot, kāpēc pasaules lielākajam tirdzniecības blokam būtu jāpiedāvā vienpusējas piekāpšanās. Viņi apgalvo, ka starpība starp ES un ASV nodokļiem ir tikai aptuveni 1 procentpunkts, un norāda, ka pievienotās vērtības nodoklis ir aptuveni līdzvērtīgs ASV tirdzniecības nodoklim.

Brisele arī nevēlas dot Vašingtonai piekļuvi tirgum, kas citām valstīm ir liegts, jo tas būtu pretrunā Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Amatpersonas arī norāda, ka, lai gan tirdzniecības politiku īsteno Eiropas Komisija, daudzi šķēršļi, ar kuriem saskaras ASV, ir nacionālo valstu noteikti.

Eiropas politikas centra Briselē direktora vietnieks Georgs Rikelss aicināja ES sekot Kanādas un Ķīnas piemēram un reaģēt ar stingrību:

“Ja ES būs gatava pretdarboties, amerikāņu iebiedēšana un eskalācija galu galā izrādīsies tik pašiznīcinoša, ka jūs varēsiet panākt vienošanos”.

Taču tādas valstis kā Īrija un Itālija, kas ir atkarīgas no ASV eksporta, aktīvi iebilst pret stingriem atbildes pasākumiem, un Tramps paļausies uz bloka šķelšanos, lai piespiestu ES rīkoties.

ASV prezidents Donalds Tramps šonedēļ paziņoja, ka iesaka noteikt 50% nodokļus Eiropas Savienības precēm. Baltā nama vadītājs arī piedraudēja noteikt ievedmuitas nodokļus ASV uzņēmuma Apple viedtelefoniem, ja tie netiks ražoti ASV.

Vēlāk viņš paziņoja, ka vairs negrasās panākt vienošanos ar Eiropas Savienību, un 50% nodokļi stāsies spēkā no 1. jūnija.