Noskaties ⟩ Uz pirmajiem “Rail Baltica” trases kilometriem cer ietaupīt 100 miljonus eiro

Aktualizētās pirmās kārtas projekta izmaksas vēl nav publiskotas – šim dokumentam jābūt gatavam līdz mēneša beigām. Un nav vēl sākts būvēt arī dzelzceļa trases uzbērumu. Tāpat kā saskaņošanas procesam vēl nav ticis cauri pērn sagatavotais likumprojekts par “Rail Baltica” projekta pārvaldīšanu.

“Kā redzat, notiek būvdarbi un tā ir apkopes punkta sagatavošana, kur būs būvniecības bāze, no kuras tad tālāk arī notiks būvdarbi pa visu pamattrasi tālāk. Kopumā Dienvidu posmā ir 11 būvatļaujas, vairāk nekā 40 kilometri, un mums šobrīd notiek pēdējie sagatavošanās darbi, lai sagatavotu visus dokumentus un parakstītu darba uzsākšanu tālāk četrām būvatļaujām, kas būs nedaudz vairāk kā 10 kilometri,” par aktuālo stāsta uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDZL) pagaidu valdes loceklis Jānis Naglis.

EDZL vadība pēdējo mēnešu laikā nomainījusies vairākkārt. Pagaidu valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme iepriekš bija atbildīgs par drošības jautājumiem kopuzņēmumā “RB Rail”, savukārt Jānis Naglis vairākus gadus strādājis Stradiņu slimnīcas valdē, kad slimnīca sāka būvēt lieliem skandāliem apvīto A2 korpusu, kas beidzās ar būvnieku nomaiņu un projekta atdošanu Valsts nekustamajiem īpašumiem. EDZL Naglis strādā nedaudz ilgāk kā pusgadu.

Kopš līguma noslēgšanas ar starptautisku uzņēmumu apvienību “ERB Rail”, pagājis pusotrs gads. Būvniecībai kā vietējie apakšuzņēmumi piesaistītas ceļu būves firmas “Binders” un “Igate”. Taču darbi, kas redzami, aizvien ir tikai gatavošanās - akts par pašu būvdarbu sākšanu pirmajā “Rail Baltica” trases posmā aizvien nav parakstīts. “Būvdarbu aktivizēšana ir normāls process. Pēc pēdējiem plāniem viņi ir plānoti parakstīt būvdarbu aktivizāciju šī mēneša beigās. Ja kaut kas nomainīsies, tad tas būs nākamais mēnesis,” sola Naglis.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača saka: “Tas, ko ir apsolījis uzņēmums “Eiropas dzelzceļa līnijas” - jūnijā ir sagaidāms, ka visi šie dokumenti būs kārtībā, būs iegūti nepieciešamie saskaņojumi un akti parakstīti un darbi tiks uzsākti.”

Šobrīd stāsts ir par pirmajiem desmit kilometriem un četrām būvatļaujām. Tām secīgi šovasar būtu jāpievienojas vēl trim atļaujām par nākamajiem divdesmit kilometriem. Kopā – trīsdesmit.

Projekti un attiecīgi būvatļaujas nāca ar pamatīgu kavēšanos. Atbildība par projektēšanas procesu līdz šim gūlās uz Baltijas valstu kopuzņēmumu “RB Rail”, kas izpelnījies daudz kritikas par nerēķināšanos ar realitāti, plānojot Eiropas platuma dzelzceļu. Tagad plānots atgriezties pie zemes, un sagatavotos projektu risinājumus pārskata.

“Tajā brīdī, kad tapa šie tehniskie noteikumi, trešo pušu prasības … un kad projektu sāka būvēt, tolaik bija cita izpratne arī par šo projektu un bija vēlme līdz ar “Rail Baltica” infrastruktūru attīstīt arī tai piegulošo infrastruktūru tādā vēlamā nākotnes redzējumā. Tagad, apzinoties finansiālās iespējas, kas ir stipri ierobežotas, mēs aicinām arī trešās puses pārskatīt šos savus uzstādījumus un tehnisko noteikumu prasības, un aicinām meklēt tomēr vienkāršākus risinājumus,” stāsta Malnača.

Trešās puses – tās ir, piemēram, pašvaldības vai “Latvijas valsts ceļi”. Aptuvenas aplēses liecina, ka, piemēram, uz ātrgaitas dzelzceļa pirmā posma aptuveni 40 kilometriem šādi varētu ietaupīt pat ap simt miljoniem eiro jeb aptuveni piekto daļu. Viena no iecerēm ir mainīt vairākus divlīmeņu šķērsojumus, uz augšu paceļot autoceļu. Ja otrajā līmenī būvētu dzelzceļa trasi, kā sākotnēji iecerēts, tad ietekme dabā būtu vairāku kilometru garumā uz abām pusēm, kas arī izmaksā daudz dārgāk, jo būtu vajadzīgs daudz augstāks uzbērums lielā posmā.

“Tur ir dažādi tehniski risinājumi, kā samazināt apjomus, kā standartizēt lietas, kad... Nav tur katrs pārvads unikāls, bet viņiem ir kaut kādi standarti, kas ļauj pasūtīt uz apjomu un ļauj samazināt kopējās izmaksas,” saka Naglis.

Taču trases posmi Dienvidu virzienā jau ir uzprojektēti un te vietā ir jautājums, vai to pārzīmēšana neaizkavēs būvniecības procesus vēl vairāk. Uzņēmuma valdes loceklis Naglis sola, ka tā nebūšot: “Ir lietas, kas, optimizējot šos risinājumus, kas nemainīs būvniecības grafiku, ir tā saucamie “preliminary works” jeb sākotnējie darbi, ko mēs varam veikt neatkarīgi no gala risinājumiem. Pie tā mēs arī strādājam. Tātad divas paralēlas lietas šobrīd mēs ar būvnieku liekam laika grafikā - kādus darbus mēs uzsāksim pamattrasē šovasar, un, strādājot pie risinājumiem, mēs būsim gatavi tālāk tos risinājumus, tajā brīdī, kad jau nonāk tajā būvniecības fāzē, mums jau būs zināmi, kuri risinājumi tiek izmantoti.”

Projektēšanas funkciju ar šo gadu pakāpeniski pārliek uz “Eiropas Dzelzceļa līnijām” – tas vienlaikus būs atbildīgs gan par projektiem, gan būvniecību. Savukārt par kopuzņēmumu “RB Rail” satiksmes ministrs izteicis priekšlikumu kaimiņvalstu kolēģiem to būtiski samazināt - gan darbinieku skaitu, gan izmaksas. Neformāli izskanējis, ka pat uz pusi.

“Es esmu uz galda uzlicis šobrīd saskaņojumu, lai vistuvākajā laikā arī nāktu ar skaidru redzējumu, kā “RB Rail” tiks optimizēts - veidots tāds, ka būtu komanda no labākajiem inženieriem, kas patiešām kopumā varētu pārraudzīt šī ātrgaitas vilciena trases izbūvi,” saka satiksmes ministrs Atis Švinka (Progresīvie).

Kavējas būvdarbu veikšanas grafika sagatavošana, kas valdībai bija jāiesniedz jau pavasarī - 1.martā. Satiksmes ministrija sola iesniegt tikai šomēnes.

Līdz 1.jūlijam jābūt aprēķinātām arī reālajām būvniecības izmaksām. Cik tieši Latvijai varētu izmaksāt pirmā kārta, aizvien nav zināms. Viens no lielākajiem objektiem pirmajā kārtā būs apvienotais auto un dzelzceļa tilts pāri Daugavai pie Salaspils. Pirms dažiem gadiem bija minēts, ka tas varētu izmaksāt ap divsimt miljoniem, vēlāk aplēstās summas izauga līdz pat septiņsimt, bet tagad tiekot meklēti vienkāršoti risinājumi, lai iekļautos pusmiljardā. Bet no militārās mobilitātes fonda piešķirti jau līdzekļi šī tilta balstu izbūvei.

Fondu nauda jau piešķirta Skultes apkopes punktam, kas, līdzīgi kā Iecavā, sākumā būs kā būvmateriālu bāze. Šeit pat ir jau gatavi būvprojekti. Taču nav atsavinātas zemes un trūkst 4 miljonu eiro būvuzraudzībai, tādēļ tas darbu plānā pārcelts par gadu. Finanšu ministrs iespējas iedalīt ko papildus nesaskata.

Kopējo, no jauna, kaut aptuveni aplēstu trūkstošo summu visai pirmajai kārtai Latvijā, vēl neviens nav gatavs saukt. Igauņi paziņojuši, ka viņiem trūkstot pusmiljarda.

“Es šobrīd esmu redzējis tikai pirmos aprēķinus, un mēs esam uzdevuši daudz jautājumu par šo. Tā kā man nav komentāru šajā punktā. Mums šobrīd ir [saistības] gan pret Eiropas Komisiju, gan pret saviem partneriem - jāiesāk šī Dienvidu līnija, kas ir viss Misa - robeža virziens. Bet jāiesāk tas ir, teiksim tā, saprotami efektīvās izmaksās,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Viņš norāda, ka ar jauno satiksmes ministru sadarbība esot daudz sekmīgāka.

“Mēs vēl joprojām strādājam [pie izmaksu samazināšanas]. Ir cieša sadarbība ar pašiem būvniekiem, un EDZL iegulda lielu darbu, un mēs meklējam jebkuru iespēju samazināt izmaksas, lai esošais finansējums būtu realizējams un mēs varētu pabeigt šo ātrgaitas vilcienu savienojumu,” saka Švinka.

Gan EDZL, gan Satiksmes ministrijā mēģina uzsvērt, ka neesot pamata apgalvojumiem, ka Igaunijā trases būvniecība izmaksā būtiski mazāk nekā Latvijā. Pēc viņu interpretācijas – Igaunijā trases būvdarbu iepirkums veikts pēc zemākās cenas principa, kas vēl varot mainīties uz augšu, savukārt Latvijā nosolītā summa esot griesti, bet faktiskās izmaksas varot iet tikai uz leju.

Fakts gan ir tas, ka Igaunijā trases būvniecības “fronte” atvērta daudz plašāk. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals intervijā Latvijas Televīzijai sacīja: “Pašlaik, kā jūs norādījāt, mēs būvējam aptuveni trešdaļu no mūsu galvenās līnijas. 2026. gada beigās visa maģistrāle tiks pārklāta ar dažāda veida darbiem. Tātad Igaunija ir ceļā uz šo mērķi, un noteiktais datums ir 2030. gads. Tas ir mūsu mērķis. Un šobrīd tiek prognozēts, ka tas notiks.”

Lai arī sen solīts, saskaņošanā starp ministrijām un dažādām citām pusēm aizvien ir pērn sagatavotais “Rail Baltica” pārvaldības likumprojekts, kam tostarp precīzāk jāsadala atbildības starp iestādēm un uzņēmumiem. Pirmajā saskaņošanas aplī bijis pusotrs simts iebildumu, otrā – mazliet virs simta, no kuriem vismaz sešdesmit bijuši būtiski. Kad par to lems politiķi, vēl nevar zināt.

Un vēl kāds it kā sīkums, kas nav sīkums – Saeima jau gandrīz gadu strādā ar likumprojektu par dažu īpašumu atsavināšanu “Rail Baltica” vajadzībām, no kuriem viens atrodas Iecavas pagastā un būs nepieciešams jau pašā būvniecības sākumposmā. Likumprojekts iestrēdzis pirms trešā lasījuma, bet Saeimai jau pēc nedēļas sākas vasaras pārtraukums. Trases būvdarbus cer uzsākt no 1.jūlija.