Mūsdienu globalizācijas laikmetā dažādu tautu, kultūru un reliģiju saplūšana nav retums. Daudzu latviešu vīriešu kūtrums, pasivitāte un nevēlēšanās uzņemties atbildību liek sievietēm lūkoties pēc precinieka kaut kur tālāk. Nav noslēpums, ka dienvidniekiem piemīt savs šarms un noslēpumains vilinājums. Lai arī mūsdienās daudzi musulmaņi nav tik strikti un konservatīvi reliģisko rituālu ievērotāji, tomēr sievietei, piekrītot laulībām ar musulmani, ir jāņem vērā daži noteikumi.
Sievietes galvenais pienākums ir saglabāt laulības stabilitāti.
Saskaņā ar islāma kultūru sieviete pēc laulību noslēgšanas pārceļas uz dzīvi pie vīra. Jaunajā mājoklī viņai ir pienākums pakļauties vīram un atturēties no lietām, kuras viņam nepatīk.
Pirmais noteikums ir bezierunu pakļaušanās vīram. Sievai ir jābūt tikumīgai un paklausīgai. Paklausības noteikums ir attiecināms ne tikai uz intīmajiem brīžiem, bet arī uz citām jomām attiecībās, uzvedībā, bērnu audzināšanā un mājas solī.
Vienīgais moments, kad sieva var neklausīt vīram, – ja viņš rīkojas pretēji islāma tikumiem, jo šajā gadījumā Allāham ir augstāks spēks.
Sievai vienmēr ir jālūdz vīra piekrišana kādai ārpuskārtas nodarbei.
Sieva nedrīkst runāt pretī vīram, kā arī nedrīkst rādīt drūmu seju viņa klātbūtnē un dusmoties.
Sievai nav piedodams sagaidīt vīru nepiedienīgā vai nevīžīgā apģērbā.
Intīmās dzīves pienākumi – sievai nav piedodams atteikums vīram, kad viņš pieprasa stāšanos dzimumsakaros. Izņēmums ir menstruāciju periods, slimība, pēcdzemdību atkopšanās periods vai gavēņa laiks.
Intīmā dzīve ir ļoti svarīga laimīgu attiecību saglabāšanai, tāpēc sievai vienmēr ir jābūt gatavai, atsaucīgai, pievilcīgai un sakoptai.
Sievai ir jālūdz vīram atļauja ievērot kādu gavēņa laiku (izņemot Ramadānu), jo gavēņa laikā viņa nevarēs apmierināt vīra intīmās vēlmes.
Piesardzība sarunās. Sievai nepiedien apspriest privāto dzīvi ar citiem cilvēkiem, jo īpaši tas ir attiecināms uz laulāto intīmo dzīvi. Sieva nedrīkst publiski sūdzēties par savu vīru, izteikties par viņu aizskaroši vai necienīgi. Sieva nedrīkst publiski kaitēt vīra interesēm, darbiem vai reputācijai.
Nekādā gadījumā nedrīkst atklāt svešiem vīra noslēpumus.
Taupīgums. Sievai ir jāizturas taupīgi un saudzīgi pret vīra mantu. Viņa ir atbildīga par vīra mantu, tāpēc nedrīkst aizdot vai atdot ievērojamas lietas vai lielu naudas summu bez vīra atļaujas, pat saviem radiem ne. Sieva var ziedot nabagiem nelielu naudas summu, ēdienu vai drānas, ja ir pārliecināta, ka vīram pret to nebūs pretenziju.
Sievai ir jābūt pieticīgai un pateicīgai par to, kas pieder viņas vīram. Viņa nedrīkst pārmest vīram un pieprasīt greznības lietas.
Viņai ir jāatbalsta vīrs grūtos brīžos.
Sievai ir jāmīl savs vīrs, jārūpējas par viņu, jāpriecē vīrs ar savu izskatu un uzvedību. Jābūt saimnieciskai, jādzemdē un jāaudzina bērni.
Sieva drīkst iziet no mājas bez vīra atļaujas tikai tad, ja viņai ir nepieciešams apraudzīt vai aprūpēt vecākus, kā arī lai dotos uz mošeju vai izglītības iestādi.
Ar vīra atļauju sieva var strādāt, bet tikai ar noteikumu, ka darba dēļ necietīs vīra intereses, ģimene un saimniecība.
Sievai ir jāvelk atbilstošas un piedienīgas drēbes, kuras slēpj viņas ķermeni no svešām acīm. Sieva drīkst izģērbties tikai vīra priekšā. Atkarībā no vīra vēlmes sievai ir jāvelk hidžābs, burka, čadra, parandža, nikābs vai cits islāma tikumības prasībām atbilstošs tērps.
Sieviete nedrīkst patstāvīgi iepazīties un stādīties priekšā vīra draugiem, palikt ar vīrieti vienatnē, uzņemt viesus mājā vīra prombūtnes laikā.
Islāms pieprasa, lai sieva apvaldītu savu lepnību, iedomību un augstprātību. Nedrīkst dižoties ar skaistumu vai bagātību. Ir aizliegts ņirgāties par vīra izskatu, strīdēties ar viņu. Sievai ir jāizrāda cieņa.
